[CPD Classification 2.5.14]

[PTS Vol Bu - ] [\z Bv /] [\f I /]

[PTS Page 001] [\q 1/]

[BJT Vol Bu - ] [\z Bv /] [\w I /]

[BJT Page 002] [\x 2/]

Suttantapiṭake khuddakanikāye

Buddhavaṃsapāḷi



Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa



Ratanacaṅkamanakaṇḍo



1. Brahmā ca lokādhipatī sahampati1

Katañjalī anadhivaraṃ ayāvatha

Santīdha sattā apparajakkhajātikā2

Desehi dhammaṃ anukampimaṃ pajaṃ.



2. Sampannavijjācaraṇassa tādino

Jutindharassantimadehadhārino

Tathāgatassappaṭipuggalassa

Uppajji kāruññatā sabbasatte.



3. Na hete jānanti sadevamānusā

Buddho ayaṃ kīdisako naruttamo

Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ buddhibalaṃ lokahitassa kīdisaṃ.



4. Na hete jānanti sadevamānusā

Buddho ayaṃ īdisako naruttamo

Iddhibalaṃ paññābalañca īdisaṃ3

Buddhabalaṃ lokahitassa īdisaṃ3



5. Handāhaṃ dassayissāmi - buddhabalaṃ anuttaraṃ4

Caṅkamaṃ māpayissāmi - nahe ratanamaṇḍitaṃ5



1. Sahampatī, machasaṃ, sīmu, mavi 4. Buddhabalamanuttara - machasaṃ, mavi.

2. Sattāpparajakkhajātikā - machasaṃ, mavi 5. Sabbaratanamaṇḍitaṃ - mavi

3. Edisaṃ - machasaṃ, mavi

[BJT Page 4] [\x 4/]



6. Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā

Yāmā ca devā tusitā ca nimmitā

Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā

Ānanditā vipulamakaṃsu ghosaṃ.

[PTS Page 002] [\q 2/]

7. Obhāsitā ca paṭhavī sadevakā

Puthū ca lokantarikā asaṃvutā

Tamo ca tibbo vihato tadā ahū

Disvāna accherakaṃ pāṭihīraṃ.



8. Sadevagandhabbamanussarakkhase

Ābhā uḷārā vipulā ajāyata

Imasmiṃ loke parasmiñcohayasmiṃ1

Adho'pi uddhaṃ tiriyañca vitthataṃ.



9. Sattuttamo anadhivaro vināyako

Satthā ahū devamanussapūjito

Mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo

Dassesi accherakaṃ pāṭihīraṃ



10. So yācito devavarena cakkhumā

Atthaṃ samekkhitva tadā naruttamo

Caṅkamaṃ tattha 2 māpayi lokanāyako

Suniṭṭhitaṃ sabbaratanānimmitaṃ.



11. Iddhi ca ādesana nusāsanī

Tipāṭihīre bhagavā vasī ahū

Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako

Suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ.



12. Dasasahassī lokadhātuyā sinerupabbatuttame

Thambhe'va dassesi paṭipāṭiyā caṅkame ratanāmaye



13. Dasasahassī atikkamma caṅkamaṃ māpayī jino

Sabbasovaṇṇamayā3 passe caṅkame ratanāmaye



1. Parasmiñcobhaye - mavi, cūhaye - syā

2. Tattha iti - machasaṃ natthi

3. Sabbasoṇṇamayā - machasaṃ





[BJT Page 6] [\x 6/]



14. Tulāsaṅghāṭānuvaggā sovaṇṇaphalakatthatā

Vedikā sabbasovaṇṇā1 dubhato passesu nimmitā



15. Maṇimuttā vālukākiṇṇā2nimmitā ratanāmayā

Obhāseti disā sabbā sataraṃsī'va uggato.



16. Tasmiṃ caṅkamane dhīro dvattiṃsavaralakkhaṇo

Virocamāno sambuddho caṅkame caṅkamī jino.



17. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pāricchattakaṃ3

Caṅkamane okiranti sabbe devā samāgatā.



18. Passanti taṃ devasaṅghā dasasahassī pamoditā

Namassamānā nipatanti tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.



19. Tāvatiṃsā ca yāmā ca tusitā cā'pi devatā

Nimmānaratino devā ye devā vasavattino

Udaggavittā sumanā passanti lokanāyakaṃ.



20. Sadevagandhabbamanussarakkhasā

Nāgā supaṇṇā athavā'pi rakkhasā

[PTS Page 003] [\q 3/]

Passanti taṃ lokahitānukampakaṃ

Nabhe'va accuggatacandamaṇḍalaṃ.



21. Ābhassarā subhakiṇṇā

Vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā

Susuddha sukkavatthavasanā4

Tiṭṭhanti pañjalīkatā.



22. Muñcanti pupphaṃ pana 5 pañcavaṇṇikaṃ

Mandāravaṃ candanavuṇṇamissitaṃ

Bhamenti celāni ca ambare tadā

Aho jino lokahitānukampako.



23. Tuvaṃ satthā ca ketu ca dhajo yūpo ca pāṇinaṃ

Parāyano patiṭṭhā6 ca dīpo ca dipaduttamo7



1. Sabbā sovaṇṇa-sīmu 5. Supaphāni vā-pu

2. Vālikākiṇṇā-machasaṃ, maci 6. Patiṭṭho-sīmu 3. Pārichatatakaṃ-machasaṃ 7. Dvīpaduttamo-machasaṃ, sīmu

4. Susuddhasukkavasanā-pu





[BJT Page 8] [\x 8/]



24. Dasasahassīlokadhātuyā devatāyo mahiddhikā

Parivāretvā namassanti tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā.



25. Devatā devakaññā ca pasantā tuṭṭhamānasā

Pañcavaṇṇikapupphehi pūjayanti narāsabhaṃ.



26. Passanti taṃ devasaṅghā pasannā tuṭṭhamānasā

Pañcavaṇṇikapupphehi pūjayanti narāsabhaṃ.



27. Aho acchariyaṃ loke abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ

Na medisaṃ bhūtapubbaṃ accheraṃ lomahaṃsanaṃ.



28. Sakaṃ sakaṃ hi1 bhavane nisīditvāna devatā

Hasanti tā2 mahāhasitaṃ disvānaccherakaṃ nabhe.



29. Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā tiṇapanthanivāsino3

Katañjalī namassanti tuṭṭhahaṭṭhāpamoditā.



30. Ye'pi dīghāyukā nāgā puññavanto mahiddhikā

Pamoditā namassanti pūjayanti naruttamaṃ.



31. Saṅgītiyo pavattenti ambare anilañjase

Cammanaddhāni vādenti disvānaccherakaṃ nabhe.



32. Saṅkhā ca paṇavā ceva atho deṇḍimā4 bahū

Antalikkhasmiṃ vajjenti 5 disvānaccherakaṃ nabhe.



33. Abbhuto vata no ajja uppajji lomahaṃsano

Dhuvaṃ atthasiddhiṃ 6 labhāma khaṇo no paṭipādito.



34. Buddho'ti tesaṃ sutvāna pīti uppajji tāvade

Buddho buddho'ti kathayantā tiṭṭhanti pañjalī katā.



35. Hiṃkāraṃ sādhukārañca 7 ukkuṭṭhiṃ sampasādanaṃ 8

Pajā ca vividhā gagane vattenti 9 pañjalīkatā.



1. Sakasakamhi-machasaṃ sakaṃ sakamhi-sīmu. Mavi. 6. Dhuvamatthasiddhiṃ-machasaṃ

2. Hasanti-sīmu 7. Hiṅkārā, sādhūkārā ca-machasaṃ

3. Tiṇapiṭṭhanivāsano-sīmu 8. Ukkuṭṭhisampahaṃsanaṃ-machasaṃ

4. Ḍiṇaḍimā-machasaṃ 9. Ukkuṭṭhisampahaṃsanaṃ-machasaṃ

5. Vajjanti-machasaṃ





[BJT Page 10] [\x 10/]



36. Gāyanti selenti ca vādayanti ca

Bhujāni poṭhenti1 ca naccayanti ca

Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ

Mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ.

[PTS Page 004] [\q 4/]

37. Yathā tuyhaṃ mahāvīra pādesu cakkalakkhaṇaṃ

Dhajavajirapatākā2 vaḍḍhamānaṅkusācitaṃ



38. Rūpe sīlasamādhimhi paññāya ca asādiso

Vimuttiyā asamasamo dhammacakkappavattane



39. Dasanāgabalaṃ kāye tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ

Iddhibalena asamo dhammacakkappavattane.



40. Evaṃ sabbaguṇopetaṃ sabbaṅgasamupāgataṃ

Mahāmuniṃ kāruṇikaṃ lokanāthaṃ namassatha.



41. Abhivādanaṃ thomanañca vandanañca pasaṃsanaṃ

Namassanañca pūjañca sabbaṃ arahasī tuvaṃ.



42. Ye keci loke vandaneyyā

Vandanaṃ arahanti ye

Sabbaseṭṭho mahāvīra

Sadiso te na vijjati.



43. Sāriputto mahāpañño samādhijjhānakovido

Gijjhakūṭe ṭhitoyeva passati lokanāyakaṃ.



44. Suphullaṃ sālarājaṃ va 3 candaṃva gagane yathā

Majjhantike'va 4 suriyaṃ oloketi narāsabhaṃ



45. Jalantaṃ dīparukkhaṃ'va taruṇasuriyaṃ'va 5 uggataṃ.

Byāmappabhānurañjitaṃ dhīraṃ passati nāyakaṃ.



46. Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ katakiccānatādinaṃ

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ khaṇena sannipātayi.



1. Pothenti-machasaṃ 4. Majjhanahikeva-machasaṃ

2. Paṭākā-machasaṃ 5. Sūriyaṃ'va-machasaṃ

3. Suphullasālarājaṃva-mavi.





[BJT Page 12] [\x 12/]



47. Lokappasādanaṃ1 nāma pāṭibhīraṃ nidassayi

Amhe'pi tattha gamissāma 2 vandissāma mayaṃ jinaṃ.



48. Etha sabbe samāgantvā pucchissāma mayaṃ jinaṃ.

Kaṅkhaṃ vinodayissāma passitvā lokanāyakaṃ.



49. Sādhūti te paṭissutvā nipakā saṃvutindiyā

Pattacīvaramādāya taramānā upāgamuṃ3



50. Khīṇāsavehi vimalehi dantehi uttame dame

Sāriputto mahāpañño iddhiyā upasaṅkami.



51. Tehi bhikkhūhi parivuto sāriputto mahāgaṇī.

Jalanto devo gagane'va 4 iddhiyā upasaṅkamī.



52. Ukkāsitañca khipitaṃ5 ajjhupekkhitva 6 subbatā

Sagāravā sappatissā sambuddhaṃ upasaṅkamuṃ.



53. Upasaṅkamitvā passanti sayambhuṃ lokanāyakaṃ

Nabhe accuggataṃ dhīraṃ candaṃ'ca gagane yathā.



54. Jalantaṃ dīparukkhaṃ'va vijjuṃ'va7 gagane yathā

Majjhantike'va suriyaṃ passanti lokanāyakaṃ.



55. Pañcabhikkhusatā sabbe passanti lokanāyakaṃ

Rahadamiva vippasannaṃ salilaṃ suphulla padumaṃ yathā8

[PTS Page 005] [\q 5/]

56. Añjaliṃ paggahetvāna tuṭṭhahaṭṭhā9 pamoditā

Namassamānā nipatanti satthuno cakkalakkhaṇe.



57. Sāriputto mahāpañño koraṇḍasamasādino

Samādhijjhānakusalo vandati10 lokanāyakaṃ.



1. Lokappasādakaṃ-pū 2. Gantvāna-machasaṃ 3. Mūpāgamuṃ-mavi. 4. Laḷanetā, devo'va gagane-machasaṃ 5. Khipitañca-syā 6 ajjhūpekkhiya-machasaṃ 7. Vijjūva-sīmu 8. Suphullaṃ padumaṃ yathā-machasaṃ, sīmu, pu. 9. Bhaṭṭhatuṭṭhā-mavi. 10. Vandate-machasaṃ.





[BJT Page 14] [\x 14/]



58. Gajjitā1 kālamegho'va nīluppalasamasādiso

Iddhibalena 2 asamo moggallāno mahiddhiko.



59. Mahākassapo'pi ca thero uttattakanakasantibho

Dhutaguṇe agganikkhitto thomito satthu vaṇṇito.



60. Dibbakkhūnaṃ yo aggo anuruddho mahāgaṇī

Ñātiseṭṭho bhagavato avidūre'va tiṭṭhati.



61. Āpattianāpattiyā satekicchāya 3 kovido

Vinaye agganikkhitto upāli satthu vaṇṇito.



62. Sukhumanipuṇatthapaṭividdho kathikānaṃ pavaro gaṇī

Isi mantāniyā putto puṇṇo nāmā'ti vissuto.



63. Etesaṃ cittamaññāya opammakusalo muni

Kaṅkhacchedo mahāvīro kathesi attano guṇaṃ.



64. Cattāro te asaṅkheyyā koṭi yesaṃ na ñāyati

Sattakāyo ca ākāso cakkavāḷā ca nantakā

Buddhañāṇaṃ appameyyaṃ na sakkā ete vijānituṃ.



65. Kiṃ etaṃ acchariyaṃ loke yaṃ me iddhivikubbanaṃ

Aññe bahū acchariyā abbhutā lomahaṃsanā.



66. Yadā'haṃ tusite kāye santusito nāmahaṃ tadā

Dasasahassī samāgamma yāvanti pañjalī mamaṃ.



67. Kālo'yaṃ te 4 mahāvīra uppajjamātukucchiyaṃ

Sadevakaṃ tārayanto bujjhassu amataṃ padaṃ.



1. Gajjito-sīmu. 2. Iddhivisaye-mavi. 3. Satikicchāya-pu 4. Kālo kho te-machasaṃ, kālo deva-sīmu, kālo te-pu.





[BJT Page 16] [\x 16/]



68. Tusitā kāyā cavitvāna yadā okkamī1 kucchiyaṃ

Dasasahassīlokadhātu kampittha dharaṇī tadā.



69. Yadā'haṃ mātukucchito sampajāno'va nikkhamiṃ

Sādhukāraṃ pavattentī 2 dasasahassī pakampatha 3.



70. Okkanti 4 me samo natthi jātito abhinikkhame

Sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho dhammacakkappavattane.



71. Aho acchariyaṃ loke buddhānaṃ guṇamahantatā

Dasasahassīlokadhātu chappakāraṃ pakampatha

Obhāso ca mahā āsi accheraṃ lomahaṃsanaṃ.



72. Bhagavā ca tamhi samaye lonajeṭṭho narāsabho

Sadevakaṃ dassayanto iddhiyā caṅkamī jino.



73. Caṅkame caṅkakamanto'va kathesi lokanāyako

Antarā na nivatteti catuhatthe caṅkame yathā5.

[PTS Page 006] [\q 6/]

74. Sāriputto mahāpañño samādhijjhānakovido

Paññāya pāramīppanno 6 pucchati lokanāyakaṃ.



75. Kīdiso te mahāvīra abhinīhāro narāsabha

Kamhī kāle tayā dhira patthitā bodhimuttamā.



76. Dānaṃ sīlaṃ ca nekkhammaṃ paññāviriyaṃ ca kīdisaṃ

Khantisaccamadhiṭṭhānaṃ mettupekkhā ca kīdisā.



1. Okkami-sīmu. 2. Pavattenti-machasaṃ. 3. Pakamapittha-mavi. 4. Okkantiṃ-machasaṃ 5. Tadā-sīmu. 6. Pārappatto'pi, sīmu.





[BJT Page 18] [\x 18/]



77. Dasapāramī tayā dhīra kīdisā1 lokanāyaka

Kathaṃ upapāramī puṇṇā paramatthapāramī kathaṃ.



78. Tassa puṭṭho viyākāsi 2 karavīkamadhuraṃ giro3

Nibbāpayanto hadayaṃ hāsayanto sadevakaṃ.



79. Atītabuddhānaṃ jinānaṃ desitaṃ

Nikīḷitaṃ4 buddhaparamparāgataṃ

Pubbenivāsānugatāya buddhiyā

Pakāsayī lokahitaṃ sadevake.



80. Pītipāmojjajananaṃ sokasallavinodanaṃ

Sabbasampattipaṭilābhaṃ cittikatvā suṇotha 5 me



81. Madanimmadanaṃ sokanudaṃ saṃsāraparimocanaṃ6

Sabbadukkhakkhayaṃ maggaṃ sakkaccaṃ paṭipajjathā'ti.

Ratanacaṅkamanakaṇḍo niṭṭhito.



1. Kīdisi-machasaṃ. 2. Vyākāyi-sīmu. 3. Karavikamadhuragiro-machasaṃ. 4. Nikīlitaṃ(machasaṃ). 5. Punātha-machasaṃ, 6. Saṃsāramochanaṃ-sīmu, saṃsārasamatikkamaṃ-pu.





[BJT Page 20] [\x 20/]



Sumedha kathā



1. Kappe ca satasahasse ca caturo ca asaṅkhiye

Amaraṃ nāma nagaraṃ dassaneyyaṃ manoramaṃ.



2. Dasahi saddehi avivittaṃ annapānasamāyutaṃ hatthisaddaṃ assasaddaṃ bherisaṅkharathāni ca 1

Khādatha pivatha ceva annapānena ghositaṃ.

3. Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ sabbakammamupāgataṃ

Sattaratanasampannaṃ nānājanasamākulaṃ

Samiddhaṃ devanagaraṃva āvāsaṃ puññakamminaṃ.



4. Nagare amaravatiyā sumedho nāma brāhmaṇo

Anekakoṭinicayo pahūtadhanadhaññavā.

[PTS Page 007] [\q 7/]

5. Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānapāragu

Lakkhaṇe itihāse ca sadhamme pāramiṃ gato.



6. Rahogato nisīditvā evaṃ cintesahaṃ tadā

Dukkho punabbhavo nāma sarīrassa ca bhedanaṃ

(Sammohamaraṇaṃ dukkhaṃ jarāya abhimaddanaṃ. )*



7. Jātidhammo jarādhammo vyādhidhammo ca'haṃ sadā

Ajaraṃ amaraṃ khemaṃ pariyesissāmi nibbutiṃ.



8. Yannūnimaṃ pūtikāyaṃ nānā kuṇapapūritaṃ

Chaḍḍhayitvāna gaccheyyaṃ anapekho2 anatthiko.



9. Atthi hehiti so maggo na so sakkā na hetuye

Pariyesissāmi taṃ maggaṃ bhavato parimuttiyā.



10. Yathā'pi dukkhe vijjante sukhaṃ nāma'pi vijjatī

Evaṃ bhave vijjamāne vibhavo'pi icchitabbako.



1. Bherisaṅkarathāna ca-asā * gāthaddhamidaṃ, sammohavinodaniyā, aṭṭhakathāya, dissate. 2. Anepekkho-machasaṃ.





[BJT Page 22] [\x 22/]



11. Yathā'pi uṇhe vijjante aparaṃ vijjati sītalaṃ

Evaṃ tividhaggi vijjante nibbānaṃ icchitabbakaṃ.



12. Yathā'pi pāpe vijjante kalyāṇampi vijjati

Evameva jāti vijjante ajātipicchitabbakā1



13. Yathā gūthagato puriso taḷākaṃ disvāna pūritaṃ

Na gavesati taṃ taḷākaṃ na doso taḷākassa so.



14. Evaṃ kilesamaladhovaṃ 2 vijjante amatantaḷe

Na gavesati taṃ taḷākaṃ na doso amatantaḷe.



15. Yathā arīhi pariruddho vijjante gamanaṃpathe3.

Na palāyati so puriso na doso añjasassa so.



16. Evaṃ kilesapariruddho vijjamāne sive pathe

Na gavesati taṃ maggaṃ na doso sivamañjase.



17. Yatha'pi byādhito puriso vijjamāne tikicchake

Na tikicchāpeti taṃ vyādhiṃ na so doso tikicchake.



18. Evaṃ kilesavyādhīhi dukkhito paripīḷito4.

Na gavesati taṃ ācariyaṃ na so doso5 vināyake.



19. Yathā'pi kuṇapaṃ puriso kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya

Movayitvāna gaccheyya sukhī serī sayaṃ vasī.



20. Tathe'vimaṃ pūtikāyaṃ nānā kuṇapasañcayaṃ6

Chaḍḍayitvāna 7 gaccheyyaṃ anapekho8 anatthiko.



21. Yathā uccāraṭhānamhi 9 karīsaṃ naranāriyo

Chaḍḍayitvāna 7 gacchanti anapekhā anatthikā.



1. Ajātipicchitabbakaṃ-sīmu. 2. Kilesamaladhove-dha. A. Sīmu, kilesamaladhova-machasaṃ. 3. Gamane pathe-sīmu, asā. 4. Patipiḷito-mavi. 5. Na doso so-sīmu, machasaṃ. 6. Nānā kuṇapapūritaṃ-pu. 7. Chaḍḍhayitvā-sīmu. 8. Anapekkho-sīmu. Machasaṃ, asā. 9. Ussāsaṭhānamhi - pu





[BJT Page 24] [\x 24/]



22. Evamevā'haṃ imaṃ kāyaṃ nānā kuṇapapūritaṃ

Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ.



23. Yathā'pi jajjaraṃ nāvaṃ paluggaṃ udakagāhiniṃ1

Sāmī chaḍḍetva 2 gacchanti anapekhā anatthikā.

[PTS Page 008] [\q 8/]

24. Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ navacchiddaṃ dhuvassavaṃ

Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ chinnanāvaṃ'va sāmikā.



25. Yathā'pi puriso corehi gacchanto bhaṇḍamādiya

Bhaṇḍacchedahayaṃ disvā chaḍḍayitvāna gacchati.



26. Evamevamayaṃ kāyo mahācorasamo viya

Pahāyimaṃ gamissāmi kusalacchedanā bhayā.



27. Evā'haṃ cintayitvāna nekakoṭisataṃ dhanaṃ

Nāthānāthānaṃ datvāna himavantamupāgamiṃ.



28. Himavantassa avidūre 3 dhammako nāma pabbato

Assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā.



29. Caṅkamaṃ tattha māpesi pañcadosavivajjitaṃ

Aṭṭhaguṇasamupetaṃ abhiññābalamāhariṃ.



30. Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha navadesamupāgataṃ

Vākacīraṃ nivāsesiṃ dvādasaguṇamupāgataṃ4



31. Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ pajahiṃ paṇṇasālakaṃ

Upāgamiṃ rukkhakamūlaṃ guṇedasahupāgataṃ5.



32. Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ pajahiṃ niravasesato

Anekaguṇasampannaṃ pavattaphalamādiyiṃ.



33. Tattha padhānaṃ6 padahiṃ nisajjaṭṭhānacaṅkame

Abbhantaramhi sattāhe abhiññābalamapāpuṇiṃ7



1. Paluggaṃ udagāhiniṃ-machasaṃ, paluggaṃ udakavāhiniṃ-sī. 2. Chaḍḍetvā-machasaṃ, mavi.

3. Himavanatasasāvidūre-machasaṃ. 4. Dvādasaguṇupāgataṃ-sīmu. 5. Guṇe dasamupagataṃ-sīmu, guṇehi dasahupāgataṃ-asā. 6. Tatthapapadhānaṃ-machasaṃ. 7. Abhiññā balapāpuṇiṃ-machasaṃ





[BJT Page 26] [\x 26/]



34. Evaṃ me siddhippattassa vasībhūtassa sāsane

Dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako.



35. Uppajjante ca jāyante bujjhante dhammadesane

Caturo nimitte nāddasaṃ jhānaratisamappito.



36. Paccantadesavisaye nimantetvā tathāgataṃ

Tassa āgamanaṃ maggaṃ sodhenti tuṭṭhamānasā.



37. Ahaṃ tena samayena nikkhamitvā sakassamā

Dhunanto vākacīrāni gacchāmi ambare tadā.



38. Vedajātaṃ janaṃ disvā tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ

Orohitvāna gaganā mānuse pucchiṃ tāvade.



39. Tuṭṭhahaṭṭho pamudito "vedajāto mahājano

Kassa sodhīyati maggo añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.

40. Te me puṭṭhā byākariṃsu1 buddho loke anuttaro

Dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako.

Tassa sodīyato maggo2 añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.



41. Buddho'ti mama sutvāna pīti uppajji tāvade

'Buddho buddho'ti kathayanto somanassaṃ pavedayiṃ.



42. Tattha ṭhatvā vicintesiṃ tuṭṭho saṃviggamānaso

Idha bījāni ropissaṃ khaṇo ce mā upaccagā.

[PTS Page 009] [\q 9/]

43. Yadi buddhassa sodhetha ekokāsaṃ dadātha me

Ahampi sodhayissāmi añjasaṃ vaṭumāyanaṃ.



44. Adaṃsu te mamokāsaṃ sodhetuṃ añjasaṃ tadā

'Buddho buddho'ti cintento maggaṃ sodhemahaṃ tadā



1. Viyākāsuṃ-sīmu, viyākaṃsuṃ-machasaṃ.

2. Sodhīyati patho-pu, sodhīyati maggo-sīmu, machasaṃ.





[BJT Page 28] [\x 28/]



45. Aniṭṭhite mamokāse dīpaṅkaro mahāmuni

Catūhi satasahassehi jaḷabhiññehi tādihi

Khīṇāsavehi vimalehi paṭipajji añjasaṃ jino.



46. Paccuggamanā vattanti vajjanti bheriyo bahū

Amoditā narumarū sādhukāraṃ pavattayuṃ.



47. Devā manusse passanti manussāpi ca devatā

Ubho'pi te pañjalikā anuyanti tathāgataṃ.



48. Devā dibbehi turiyehi manussā mānusehi1 ca

Ubho'pi te vajjayantā anuyanti tathāgataṃ.



49. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pāricchattakaṃ

Diso disaṃ okiranti ākāsanabhagatā marū.



50. Campakaṃ salalaṃ nīpaṃ nāgapunnāgaketakaṃ

Diso dasaṃ ukkhipanti bhūmitalagatā narā.



51. Kese muñcitvahaṃ tattha vākavīrañca cammakaṃ

Kalale pattharitvāna avakujjo nipajjahaṃ.



52. Akkamitvāna maṃ buddho saha sissehi gacchatu

Mā naṃ kalale akkamittho hitāya me bhavissati.



53. Paṭhaviyaṃ2 nipannassa evaṃ me āsi cetaso

Icchamāno ahaṃ ajja kilese jhāpaye mamaṃ



54. Kiṃ me aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha

Sabbaññūtaṃ pāpuṇitvā buddho hessaṃ sadevake.



55. Kiṃ me ekena tiṇṇena purisena thāmadassinā

Sabbaññūtaṃ pāpuṇitvā santāressaṃ sadevake.



56. Iminā me adhikārena katena purisuttame

Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā3 tāremi janataṃ bahu.



1. Mānusakehi-sīmu. 2. Pathaviyaṃ-machasaṃ, puthuviyā-pu. 3. Pāpuṇāmi-mavi.





[BJT Page 30] [\x 30/]



57. Sāsārasotaṃ chinditvā viddhaṃsetvā tayo bhave

Dhammanāvaṃ samāruyha santāressaṃ sadevake.



58. Manussattaṃ liṅgasampatti hetu satthāradassanaṃ

Pabbajjāguṇasampatti adhikāro ca chandatā

Aṭṭhadhammasamodhānā abhinīhāro samijjhati.



59. Dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho

Ussīsake maṃ ṭhatvāna idaṃ vacanamabrūvi.

[PTS Page 010] [\q 10/]

60. Passatha imaṃ tāpasaṃ jaṭilaṃ uggatāpanaṃ

Aparimeyye ito kappe buddho lokena bhavissati.



61. Ahu1 kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ*



62. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato*

Tattha pāyāsamaggayha 2 nerañjaramupehiti



63. Nerañjarāya tiramhi pāyāsaṃ ādāya 3 so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlaṃ hi ehitī.



64. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro4

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



65. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



66. Anāsavā vītarāgā5 santacittā samāhitā

Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā.



67. Ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ

Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā.



68. Anāsavā vītarāgā5 santacittā samāhitā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



1. Atha-sīmu.

* Pādadvayamidaṃ sīhaḷakkhara muddita potthake na dissate.

2. Pāyasamaggayaha-sīmu, pasāsaṃ paggayaha-syā.

3. Pāyasaṃ adā-sīmu, pāyāsa-adi-machasaṃ, syā.

4. Naruttaro-sīmu, anuttaraṃ-syā.

5. Vītamalā-sīmu.





[BJT Page 32] [\x 32/]



69. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantūpaṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantupaṭṭhikā.

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



70. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



71. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti1 apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



72. Yadimassa lonāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



73. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.

74. Evameva mayaṃ sabbe yadimuñcāmimaṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



75. Dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho

Mama kammaṃ pakittetvā dakkhiṇaṃ padamuddhari.



76. Ye tatthāsuṃ jinaputtā padakkhīṇamakaṃsu maṃ

Devā manussā asurā ca abhivādetvāna pakkamuṃ.



77. Dassanaṃ me atikkante sasaṅghe lokanāyake

Sayanā vuṭṭhahitvāna pallaṅkamābhujiṃ tadā.



78. Sukhena sukhito homi pāmojjena pamodito

Pītiyā ca abhissanto pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.

[PTS Page 011] [\q 11/]

79. Pallaṅkena nisīditvā evaṃ cintesahaṃ tadā

Vasībhūto ahaṃ jhāne abhiññāpāramiṃ gato.



80. Sahassiyamhi lokamhi isayo natthi me samā

Asamo iddhidhammesu alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ.



81. Pallaṅkābhūjena mayhaṃ dasasahassādhivāsino

Mahānādaṃ pavattesuṃ dhuvaṃ buddho bhavissasi.



1. Ukakuṭaṭhī sadadā - sīmu.





[BJT Page 34] [\x 34/]



82. Yā pubbe bodhisattānaṃ pallaṅkavaramābhuṃ

Nimittoni padissanti tāni ajja padīssare.



83. Sītaṃ vyapagataṃ hoti uṇhañca upasammati

Tāni ajja padissanti dhūvaṃ buddho bhavissasi.



84. Dasasahassī lokadhātu nissaddā hoti nirukulā

Tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



85. Mahāvātā na vāyanti na sandanti savantiyo

Tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



86. Thalajā dakajā pupphā sabbe pupphanti tāvade

Tepajja pupphitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi.



87. Latā vā yadi vā rukkhā phalabhārā honti tāvade tepajja phalitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi.



88. Ākāsaṭṭhā ca bhummaṭṭhā ratanā jotanni tāvade

Tepajja ratanā jotanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



89. Mānusakā ca dibbā ca turiyā vajjanti tāvade

Tepajjuho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



90. Vicittapupphā gaganā abhivassanti tāvade

Tepi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



91. Mahāsamuddo ābhujati dasasahassī pakampati

Tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.





[BJT Page 36] [\x 36/]



92. Nirayesu dasasahassī1 aggī nibbanti tāvade

Tepajja nibbutā aggī dhuvaṃ buddho bhavissasi.



93. Vimalo hoti suriyo sabbā2 dissanti tārakā te'pi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



94. Anovaṭṭhena udakaṃ mahiyā ubbhijji tāvade

Tampajjubbhijjate mahiyā dhuvaṃ buddho bhavissasi.



95. Tāragaṇā virocanti nakkhattā gaganamaṇḍale

Visākhā candimayuttā dhuvaṃ buddho bhavissasi.



96. Khīlāsayā darīsayā nikkhamanti sakāsayā

Tepajja āsayā chuddhā dhuvaṃ buddho bhavissasi.



97. Na hoti arati sattānaṃ santuṭṭhā honti tāvade.

Tepajja sabbe santuṭṭhā dhuvaṃ buddho bhavissasi.

[PTS Page 012] [\q 12/]

98. Rogā tadupasammanti jigacchā ca vinassati

Tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



99. Rāgo tadā tanu hoti doso moho vinassati

Te' pajja vīgatā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi.



100. Bhayaṃ tadā na bhavati ajjapetaṃ padissati

Tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi.



101. Rajonuddhaṃsati uddhaṃ ajjapetaṃ padissati

Tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi.



102. Aniṭṭhagandho pakkamati dibbagandhe pavāyati

Sopajja vāyati gandho dhuvaṃ buddho bhavissasī.



1. Nirayepi dasasahasesa-machasaṃ, asā.

Nirayesu dasasahassīsu-maci.

2. Sabbe-sīmu.





[BJT Page 38] [\x 38/]



103. Sabbe devā padissanti ṭhapayitvā arūpino

Te'pajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



104. Yāvatā nirayā nāma sabbe dissanti tāvade

Te'pajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



105. Kuḍḍā kacāṭā selā ca na hontāvaraṇā1 tadā

Ākāsabhūtā te' pajja dhuvaṃ buddho bhavissasi.



106. Cutī ca upapatti ca khaṇe tasmiṃ na vijjati

Tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi.



107. Daḷhaṃ paggaṇha viriyaṃ mā nivatti2 abhikkama

Mahampetaṃ pajānāma dhuvaṃ buddho bhavissasīti.



108. Buddhassa vacanaṃ sutvā dasasahassīna cūbhayaṃ

Tuṭṭhahaṭṭho3 pamudito evaṃ cintesahaṃ tadā.



109. Advejjhāvacanā buddhā amoghavacanā jinā vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ



110. Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ

Tathe'va buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ

Vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ



111. Yathā'pi sabbasattānaṃ maraṇaṃ dhuvayassataṃ

Tathe'va buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ

Vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.



112. Yathā rattikkhaye patte suriyassuggamanaṃ dhuvaṃ

Tathe'va buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ

Vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.



1. Bhonatāvaraṇaṃ-sīmu. 2. Mā nivatta-machasaṃ. 3. Bhaṭaṭhatuṭeṭhā-sīmu.

[BJT Page 40] [\x 40/]



113. Yathā nikkhantasayanassa sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ

Tatheva budadhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ

Vitataṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

[PTS Page 013] [\q 13/]

114. Yathā āpannasattānaṃ bhāramoronaṃ dhuvaṃ

Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ

Vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ

115. Handa buddhakare dhamme vivināmi ito cito

Uddhaṃ adho dasadisā yāvatā dhammadhātuyā,



116. Vicinanto tadā dakkhiṃ1 paṭhamaṃ dānapāramiṃ

Pubbakehi mahesīhi anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ.

117. Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya

Dānapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.



118. Yathā'pi kumbho sampuṇṇo yassa kassaci adhokato

Vamate udakaṃ nissesaṃ na tattha parirakkhati



119. Tatheva yācake disvā hīnamukkaṭṭhamajjhime

Dadāhi dānaṃ nissesaṃ kumbho viya adhokato



120. Na he te ettakāyeva buddhadhammā bhavissare

Aññe'pi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā



121. Vicinanto tadādakkhiṃ1 dutiyaṃ sīlapāramiṃ

Pubbakehi mahesīhi asevitanisevitaṃ.



122. Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya

Sīlapāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.



123. Yathāpi camarī vālaṃ2 kismīci 3 patilaggitaṃ upeti maraṇaṃ tattha na vikopeti vāladhiṃ.



124. Tatheva tvaṃ catusu bhūmīsu sīlāni paripūraya

Parirakkha sabbadā sīlaṃ camarī viya vāladhiṃ.



1. Tadādakkhi-sīmu, machasaṃ. 2. Vāḷaṃ-sīmu. 3. Kisamiñci-machasaṃ.





[BJT Page 42] [\x 42/]



125. Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare

Aññe'pi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā



126. Vicinanto tadā dakkhiṃ tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ. Pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ.



127. Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya

Nekkhammapārami1 gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.



128. Yathā andughare puriso ciravuttho dukhaddito

Ta tattha rāgaṃ abhijaneti muttiṃ yeva gavesati.



129. Tatheva tvaṃ sabbabhave passa andughare viya

Nekkhammābhimukho hohi bhavato parimuttiyā.



130. Na hete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare

Aññe'pi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.



131. Vicinanto tadā dakkhiṃ catutthaṃ paññāpāramiṃ

Pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ.

132. Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya

Paññāpāramitaṃ2 gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.



133. Yathā'pi 3 bhikkhu bhikkhanto hīnamukkaṭṭhamajjhime

Kulāni na vivajjento evaṃ labhati yāpanaṃ.

[PTS Page 014] [\q 14/]

134. Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ paripucchanto budhaṃ janaṃ

Paññāpāramitaṃ2 gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.



135. Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare

Aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.



136. Vicinanto tadā dakkhiṃ pañcamiṃ viriya pāramiṃ4

Pubbakehi mahesīhi āsavitanisevitaṃ.



1. Nekkhammapāramitaṃ-syā. Machasaṃ 2. Paññāya pāramiṃ-maci.

3. Yathāhi-maci. 4. Viriya pāramiṃ-machasaṃ.





[BJT Page 44] [\x 44/]



137. Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya

Viriya pāramitaṃ gaccha yadi bodhiṃ pattumicchasi.



138. Yathā'pi sīho migarājā nisajjaṭṭhānacaṅkame

Alīnaviriyo hoti paggahitamano tadā



139. Tatheva tvaṃ1 sabbabhave paggaṇha viriyaṃ daḷhaṃ

Viriyapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.



140. Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare

Aññe'pi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.



141. Vicinanto tadā dakkhiṃ chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ

Pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ.



142. Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya

Tattha advejjhamanaso2 sambodhiṃ pāpuṇissasi.



143. Yathā'pi paṭhavī 3 nāma sucimpi asucimpi ca

Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ na karoti paṭighaṃ dayaṃ4

144. Tathe'va tvampi sabbesaṃ sammānāvamānakkhamo5

Khantipāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.



145. Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare

Aññepi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.



146. Vicinanto tadā dakkhiṃ sattamaṃ saccapāramiṃ

Pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ.

147. Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya

Tattha advejjhavacano sambodhiṃ pāpuṇissasi.



1. Tvamapi-sīmu. 2. Adevajjhamānaso-machasaṃ. 3. Pathavī-machasaṃ. 4. Tayā-pu.

5. Sammānanāvamānanakkhamo-maci sabbabhave sammānanacimāna kakhamo-pu.





[BJT Page 46] [\x 46/]



148. Yathā'pi osadhī nāma tulābhūtā sadevake

Samaye utuvasse1 vā nevokkamati 2 vīthito.



149. Tathe'va tvampi saccesu mā okkami hi 3 vīthito

Saccapāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.



150. Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare

Aññe'pi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.

[PTS Page 015] [\q 15/]

151. Vicinanto tadā dakkhiṃ aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ

Pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ.



152. Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya

Tattha tvaṃ acalo hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.



153. Yathā'pi pabbato selo acalo suppatiṭṭhito

Na kampati bhusavātehi sakaṭṭhāne'va tiṭṭhati.



154. Tathe'ca tvampi adhiṭṭhāne sabbadā acalo bhava

Adhiṭṭhānapāramiṃ4 gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.



155. Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare

Aññe'pi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.



156. Vicinanto tadā dakkhiṃ navamaṃ mettāpāramiṃ pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ.



157. Imaṃ tvaṃ navamaṃ daḷhaṃ katvā samādiya

Mettāya asamo hohi yadi bodhiṃ pattumicchasi.



158. Yathā'pi udakaṃ nāma kalyāṇe pāpake jane

Samaṃ pharati sītena pavāheti rajomalaṃ. 5



1. Utuvaṭṭe-pu. 2. Na vokkamati-sīmu, machasaṃ, syā, na okkamati-asā.

3. Nātikkama hi-sīmu, mā vokkama hi-machasaṃ, mā vokkami hi-maci. Mā vokkamasi-syā

4. Adhiṭṭhāna pāramitaṃ-sīmu, machasaṃ. 5. Rajaṃ malaṃ-pu.





[BJT Page 48] [\x 48/]



159. Tathe'va tvampi hitāhite7 samaṃ mettāya bhāvaya

Mettāpāramitaṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.



160. Na hete ettakāyeva buddhadhammā bhavissare

Aññe'pi vicinissāmi ye dhammā bodhipācanā.



161. Vicinanto tadā dakkhiṃ dasamaṃ upekkhāpāramiṃ.

Pubbakehi mahesīhi āsevitanisevitaṃ.



162. Imaṃ tvā asamaṃ tāva daḷhaṃ katvā samādiya

Tulābhūto daḷho hutvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.



163. Yathā'pi paṭhavī 2 nāma nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ

Upekkhati ubhopete kopānunayavajjitā.



164. Tathe'va tvampi sukhadukkhe tulābhūto sadā bhava

Upekkhāpāramiṃ gantvā sambodhiṃ pāpuṇissasi.



165. Ettakāye'va te loke ye dhammā bodhipācanā

Tatuddhaṃ natthi aññatra daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha.



166. Ime dhamme sammasato sabhāvasarasalakkhaṇā. 3

Dhammatejena vasudhā dasasahassī pakampatha.



167. Calati ravati paṭhavī 4 ucchuyantaṃ va pīḷitaṃ5

Telayante yathā cakkaṃ evaṃ kampati medinī.



168. Yāvatā parisā6 āsī buddhassa parivesane

Pavedhamānā sā tattha mucchitā seti bhūmiyaṃ.



169. Ghaṭānekasahassāni kumbhīnañca satā bahū

Sañcuṇṇā mathitā tattha aññamaññaṃ paghaṭṭitā. 7

[PTS Page 016] [\q 16/]

170. Ubbiggā tasitā bhītā bhantā byādhitamānasā

Mahājanā samāgamma dīpaṅkaramupāgamuṃ.



1. Tvaṃ hitāhite-syā-machasaṃ, tvaṃ ahitahite-sīmu, maci. 2. Pathavimachasaṃ.

3. Sabhāva sarasalakkhaṇe-syā, machasaṃ, maci. 4. Calatī ravatī pathavī-machasaṃ, calatī ravatī puthūvī, - maci. 5. Guḷayantaṃva pīḷitaṃ-pu, 6. Sā tadā parisā-pu 7. Aññamaññapaghaṭṭitā-asā.





[BJT Page 50] [\x 50/]



171. Kiṃ bhavissati lokassa kalyāṇamatha pāpakaṃ

Sabbo upadduto loko taṃ vinodehi cakkhūma.



172. Tesaṃ tadā saññapesi dīpaṅkaro mahāmuni

Vissatthā hotha mā bhātha1 imasmiṃ paṭhavikampane.



173. Yamahaṃ ajja byākāsiṃ buddho loke bhavissati

Eso sammasati dhammaṃ pubbakaṃ jinasevitaṃ



174. Tassa sammasato dhammaṃ buddhabhūmiṃ asesato

Tenā'yaṃ kampitā paṭhavī 2 dasasahassī sadevake.



175. Buddhassa vacanaṃ sutvā mano nibbāyi tāvade

Sabbe maṃ upasaṅkamma punāpi abhivādayuṃ3



176. Samādiyitvā buddhaguṇaṃ daḷhaṃ katvāna mānasaṃ

Dīpaṅkaraṃ namassitvā āsanā uṭṭhahiṃ tadā.



177. Dibbaṃ māsusataṃ pupphaṃ devā mānusakā ubho

Samokiranti pupphehi vuṭṭhāhantassa āsanā.



178. Vedayanti ca te sotthiṃ devā mānusakā. Ubho

Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ taṃ labhassu yathicchitaṃ.



179. Sabbītiyo vivajjantu soko rogo4 vinassatu

Mā te bhavatthavantarāyo5 phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ.



180. Yathā'pi samaye patte pupphanti pupphino dumā

Tatheva tvaṃ buddhavīra buddhañāṇena pupphasi.



181. Yathā ye keci sambuddhā pūrayuṃ dasapāramī

Tatheva tvaṃ mahāvīra pūraya dasapāramī.



1. Haṅgatha-machasaṃ. 2. Pathavī-machasaṃ, puthuvī-sīmu. 3. Punapi maṃ abhivandisuṃ-sīmu, maci, punāpi abhivandisuṃ-machasaṃ, syā. 4. Sabbarogo-sīmu. 5. Bhavanatvantarāyā-machasaṃ.





[BJT Page 52] [\x 52/]



182. Yathā ye keci sambuddhā bodhimaṇḍamhi bujjhare

Tatheva tvaṃ mahāvīra bujjhassu jinabodhiyaṃ.



183. Yathā ye keci sambuddhā dhammacakkaṃ pavattayuṃ

Tatheva tvaṃ mahāvīra dhammacakkaṃ pavattaya.



184. Puṇṇamāse yathā cando parisuddho virocati

Tatheva tvaṃ puṇṇamano viroca dasasahassiyaṃ.



185. Rāhumutto yathā suriyo tāpena abhirocati1

Tatheva lokā muñcitvā viroca siriyā tuvaṃ.



186. Yathā yā kāci nadiyo osaranti mahodadhiṃ

Evaṃ sadevakā lokā osarantu 2 tavantike.



187. Tehi thutappasattho3 so dasadhamme samādiya

Te dhamme paripūrento pavanaṃ pāvisī 4 tadāti.



Sumedhakathā niṭṭhitā

1. Atirocati-machasaṃ. 2. Osaranti-sīmu. 3. Thutippasattho-sīmu. 4. Pāvisī-machasaṃ.





[BJT Page 54] [\x 54/]



1. Dīpaṅkara buddhavaṃso

[PTS Page 017] [\q 17/]

1. Tadā te bhojayitvāna sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ

Upagañchuṃ saraṇaṃ tassa 1 dīpaṅkarassa satthuno.



2. Saraṇāgamane kañci niveseti 2 tathāgato

Kañcī pañcasu sīlesu sīle dasavidhe paraṃ



3. Kassaci deti sāmaññaṃ caturo phalamuttame

Kassaci asame dhamme deti so paṭisambhidā.



4. Kassaci varasamāpattiyo aṭṭha deti narāsabho

Tisso kassaci vijjāyo chaḷabhiññā pavecchati.



5. Tena yogena janakāyaṃ ovadi so mahāmuni

Tena vitthārikaṃ āsi lokanāthassa sāsanaṃ



6. Mahāhanūsahakkhandho3 dīpaṅkarasanāmako4.

Bahū jane tārayati parimoceti duggatiṃ.



7. Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā satasahassepi yojane

Khaṇena upagantvāna bodheti taṃ mahāmuni.



8. Paṭhamābhisamaye buddho koṭisatamabodhayi

Dutiyābhisamaye nātho navutikoṭimabodhayī.



9. Yadā ca devabhavanamhi buddho dhammamadesayi

Navutikoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.



10. Sannipātā tayo āsuṃ dīpaṅkarassa satthuno

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.



1. Tattha-pu 2. Nivesesi-machasaṃ, nivāsesi-sīmu. 3. Mahāhanu usabhakkhandho-mavi 4. Dīpaṅkarassa nāmako-machasaṃ.





[BJT Page 56] [\x 56/]



11. Puna nāradakūṭamhi pavivekagate jine

Khīṇāsavā vītamanā samiṃsu satakoṭiyo.



12. Yamhī kāle mahāvīro sudassanasiluccaye

Navutikoṭisahassehi pavāresi1 mahāmuni.



13. (Ahaṃ tena samayena jaṭilo uggatāpano

Antalikkhamhi caraṇe pañcābhiññāsu pāragū. *)



14. Dasavīsasahassānaṃ dhammābhisamayo ahu

Ekadvinnaṃ abhīsamayā gaṇanāto asaṅkhiyā.



15. Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ iddhaṃ phītaṃ ahū tadā

Dīpaṅkarassa bhagavato sāsanaṃ suvisodhitaṃ.



16. Cattārisatasahassāni chaḷabhiññā mahiddhikā

Dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ parivārenti sabbadā.



17. Ye keci tena samayena jananti mānusaṃ bhavaṃ

Appattamānasā sekhā garahitā va 2 bhavanti te.



18. Supupphitaṃ pāvacanaṃ arahantehi tādihi

Khīṇāsavehi vimalehi upasobhati sabbadā3



19. Nagaraṃ rammavatī nāma sudevo nāma khattiyo

Sumedhā nāma jānikā dīpaṅkarassa satthuno.

[PTS Page 018] [\q 18/]

20. Dasavassasahassāni agāramajjhaso4 vasī

Haṃsā koñcā mayūrā ca tayo pāsādamuttamā.



21. Tīṇi satasahāni nāriyo samalaṅkatā

Padumā nāma sā nārī usabhakkhandho nāma atrajo.



22. Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami

Anūnadasamāsāni padhānaṃ padahi jino.



1. Parivāresi-sīmu. 2. Garahitā-machasaṃ. 3. Upasobhati sadevake-pu.

4. Agāraṃ ajjhaso-sīmu. -Machasaṃ, agāraṃ ajjhāvasi jino-syā

* Ayaṃ gāthā atthasāliniyā dhammasaṅgaṇi-aṭṭha kathā nidānavaṇṇanāya dīpaṅkara buddhavaṃse likhitā imasmiṃ pana buddhavaṃse natthibhāvo yeva panassā yuttataro. Kasmāti ce? Heṭṭha, sumedhakathāsu kathitā hi. (Aṭṭha kathā)





[BJT Page 58] [\x 58/]



23. Padhānacāraṃ caritvāna abujjhi mānasaṃ1 muni

Brahmunā yācito sanno dīpaṅkaro mahāmuni.



24. Vatti cakkaṃ mahāvīro nandāme sirīghare 3

Nisinno sirīsamūlamhi akā titthiyamaddanaṃ.



25. Sumaṅgalo ca tisso ca ahesuṃ aggasāvakā

Sāgato nāmupaṭṭhāko dīpaṅkarassa satthuno



26. Nandā ceva sunandā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato pipphalīti pavuccati.



27. Tapussa bhallikā4 nāma ahesuṃ aggupaṭṭhakā

Sirimā soṇā upaṭṭhikā dīpaṅkarassa satthuno.



28. Asīti hatthamubbedho dīpaṅkaro mahāmuni

*Sobhati dīparukkho'va sālarājā'va phullito



29. Satavassasahassāni 5 āyu 6 tassa mahesino

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



30. Jotayitvāna saddhammaṃ santāretvā mahāsanaṃ7

Jalitvā aggikkhandho'va nibbuto so sasāvako



31. Sā ca iddhi so ca yaso tāni capādesu cakkarattāni

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārāti.

32. Dīpaṅkaro jino satthā nandārāmamhi nibbuto

Tattheva tassa jinathūpo chattiṃsubbedhayojanoti.



Dīpaṅkarabuddhavaṃso paṭhamo.



1. Mānasā-syā. 2. Vattacakko-syā. 3. Siridhare-sīmu, vasī jino-syā. 4. Tapassubhallikā-sīmu.

*"Pahāniddhāvati tassa samantā dasayojane"-syāmā

Potthake idampi gāthaddhaṃ dissati.

5. Satasahassa vassani-sīmu-machasaṃ, mavi. 6. Āyuṃ-sīmu. 7. Santāretvā sadevakaṃ-pū







[BJT Page 60] [\x 60/]



2. Koṇḍañña buddhavaṃso

[PTS Page 019] [\q 19/]

1. Dīpaṅkarassa aparena koṇḍañño nāma nāyako

Anantatejo amitayaso appameyyo durāsado



2. Dharaṇupamo1 khamanena sīlena sāgarūpamo

Samādhinā merūsamo2 ñāṇena gaganūpamo.



3. Indriyabalabojjhaṅga - maggasaccappakāsanaṃ

Pakāsesi sadā buddho hitāya sabbapāṇinaṃ



4. Dhammacakkaṃ pavattente 3 koṇḍaññe lokanāyake

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahu.



5. Tato parampi desente naramarūnaṃ samāgame

Navutikoṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahu.



6. Titthiye abhimaddanto yadā dhammamadesayi

Asītikoṭisahassānaṃ dhammābhisamayo4 ahū.



7. Sannipātā tayo āsuṃ koṇḍaññassa mahesino

Khiṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.



8. Koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo

Dutiyo koṭisahassānaṃ tatiyo navutikoṭinaṃ.



9. Ahaṃ tena samayena vijitāvī nāma khattiyo

Samuddaṃ antamantena 5 issariyaṃ6 vattayāmahaṃ.



10. Koṭisatasahassānaṃ vimalānaṃ mahesinaṃ

Saha lokaggānāthena paramannena tappayiṃ.



1. Dharaṇūpamo so-sīmu, syā. 2. Merūpamo-machasaṃ, syā. 3. Dhammacakkappavattane-mavi. 4. Tatiyābhisamayo-machasaṃ, syā. 5. Samudda antamantena-syā. 6. Issaraṃ-sīmu.





[BJT Page 62] [\x 62/]



11. So'pi maṃ buddho vyākāsi koṇḍañño lokanāyako

Aparimeyye ito1 kappe buddho loke bhavissati.



12. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



13. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



14. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



15. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



16. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



17. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



18. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.

[PTS Page 020] [\q 20/]

19. Citto ca hatthāḷavako aggāhessantupaṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca 2 aggā hessantupaṭṭhikā.

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



20. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



21. Ukkuṭṭhīsaddā vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



22. Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



1. Aparimeyyato- machasaṃ. 2. Nandamātā ca uttarā-machasaṃ.





[BJT Page 64] [\x 64/]



23. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



24. Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



25. Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ

Tameva atthaṃ sādhento mahārajjaṃ jine adaṃ

Mahārajjaṃ vajitvāna pabbajiṃ tassa santike.



26. Suttantaṃ vinayañcā'pi navaṅgaṃ satthusāsanaṃ

Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sohayiṃ jinasāsanaṃ.



27. Tatthappamatto viharanto nisajjaṭṭhānacaṅkame

Abhiññāpāramiṃ1 gantvā bramhalokamagacchahaṃ.



28. Nagaraṃ rammavatī nāma sunando nāma khattiyo

Sujātā nāma janikā koṇḍaññassa mahesino.



29. Dasavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Suci suruci subho ca tayo pāsādamuttamā2



30. Tīṇi satasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Rucidevī nāma nārī vijitaseno nāma atrajo.



31. Nimitte caturo disvā rathayānena nikkhami

Anūnadasamāsāni padhānaṃ padahī jino.



32. Brahmunā yācito santo koṇḍaññe dipaduttamo 3

Vattī cakkaṃ mahāvīro devānaṃ nagaruttame.



33. Bhaddo ceva subhaddo ca ahesuṃ aggasāvakā

Anuruddho nāmupaṭṭhāko koṇḍaññassa mahesino.



1. Abhiññāsu pāramī-mavi. 2. Pāsādavaramuttamā-sīmu. 3. Dvīpaduttamo-machasaṃ.





[BJT Page 66] [\x 66/]



34. Tissā ca upatissā ca ahesuṃ aggasāvikā

Sālakalyāṇiko bodhi koṇḍaññassa mahesino.



35. Soṇo ca upasoṇo ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā

Nandā ceva sirimā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.

36. So aṭṭhāsīti hatthāni accuggato mahāmunī

Sobhati 1 uḷurājāva suriyo majjhantike 2 yathā.



37. Vassasatasahassāni āyu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.

[PTS Page 021] [\q 21/]

38. Khīṇāsavehi vimalehi vicittā āsi medinī

Yathāhi gaganaṃ uḷuhi evaṃ so upasobhatha.



39. Tepi nāgā appameyyā asaṃkhobhā durāsadā

Vijjupātaṃca dassetvā nibbutā te mahāyasā.



40. Sā ca atuliyā jinassa iddhiñāṇaparibhāvito ca samādhi

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā'ti.



41. Koṇḍañño pavaro buddho candārāmamhi nibbuto

Tattheva cetiyo citto sattayojanamussito'ti.



Koṇḍañña buddhavaṃso dutiyo.



1. Sobhate- machasaṃ. 2. Majjhantike-machasa.



[BJT Page 68] [\x 68/]

3. Maṅgala buddhavaṃso



1. Koṇḍaññassa aparena maṅgalo nāma nāyako,

Tamaṃ loke nihantvāna, dhammukka'mabhidhārayi. 1



2. Atulā'si 2 pahā tassa, jineha'ññehi uttariṃ,

Canda suriyappabhaṃ3 hantvā dasa sahassī virocati. 4



3. So'pi buddho pakāsesi, caturo saccavaruttame 5

Te te sacca rasaṃ pītvā, vinodenti mahātamaṃ.



4. Patvāna bodhi'matulaṃ, paṭhame dhammadesane,

Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamā'bhisamayo6 ahu.



5. Surindadevabhavane buddho dhammamadesayi, 7

Navakoṭisahassānaṃ, 8 dutiyā'bhisamayo ahu.



6. Yadā sunando cakkavatti, sambuddhaṃ upasaṅkami,

Tadā ahani sambuddho, dhammabheriṃ varuttamaṃ. 9



7. Sunandassā'nucarā janatā, tadā'suṃ navutikoṭiyo,

Sabbe'pi te niravasesā, ahesuṃ ehibhikkhukā.



8. Sannipātā tayo āsuṃ, maṅgalassa mahesino,

Koṭisata sahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.



9. Dutiyo koṭisahassānaṃ, tatiyo navuti koṭinaṃ,

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, tadā āsi samāgamo.



1. Dhammokkamabhidhārayī-bahūsu. 2. Atulāpi-sīmu. 3. Candasūriyapahaṃ-machasaṃ.

Dhammokkaṃ abhidhārayi-sīmu. 4. Virocayīti-sīmu. 5. Catusacca varuttame-sīmu.

Cattāro saccavaruttame-pu. 6. Dhammābhisamayo-machasaṃ. 7. Dhamme adesayi-manupa, yadā buddhopakāsayi

8. Tadākoṭi sahassānaṃ-machasaṃ manupa, 9. Varuttamo manupa.





[BJT Page 70] [\x 70/]



10. Ahaṃ tena samayena surucī nāma brāhmaṇo,

Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragu.

[PTS Page 022] [\q 22/]

11. Tamahaṃ upasaṅkamma, saraṇaṃ gantvāna satthuno,

Sambuddhapamukhaṃ saṅghaṃ gandhamālena pūjayiṃ

Pūjetvā gandhamālena gavapānena tappayiṃ.



12. So'pi maṃ buddho vyākāsi maṅgalo dipaduttamo

Aparimeyye ito1 kappe ayaṃ buddho bhavissati.



13. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ. 2



14. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



15. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



16. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



17. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



18. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



19. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato, assattho'ti pavuccati.



20. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nanda mātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassa sataṃ tassa, gotamassa yasassino.



21. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddha bījaṅkuro ayaṃ.

1. Aparimeyyato-machasaṃ. 2. Dukkarakāriyaṃ-[PTS]



[BJT Page 72] [\x 72/]



22. Ukkuṭṭhi saddaṃ vattenti apphoṭenti 1 hasanti ca

Katañjalī namassanti dassasahassī sadevakā.



23. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatampi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



24. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti 2 mahānadiṃ.



25. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



26. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ2 vatamadhiṭṭhāsiṃ dasa pārami pūriyā.



27. Tadā pīti 3 manubrūhanto sambodhivara pattiyā

Buddhe datvāna maṃ gehaṃ pabbajiṃ4 tassa santike.



28. Suttantaṃ vinayañcā'pi navaṅgaṃ satthusāsanaṃ

Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna 5 sohayiṃ6 jinasāsanaṃ.



29. Tatthappamatto viharanto brahmaṃ bhāvetva7 bhāvanaṃ

Abhiññā pāramiṃ gantvā brahmalokamagacchahaṃ. 8



30. Nagaraṃ uttaraṃ nāma 9 uttaro nāma khattiyo,

Uttarā nāma janikā maṅgalassa mahesino.



31. Nava vassasahassāni agāra majjha so vasi

Yasavā sucimā sirimā' tayo pāsādamuttamā.

32. Samatiṃsa sahassāni' nāriyo samalaṅkatā

Yasavatī nāma nārī sīvalo nāma atrajo.



1. Appotenti-machasaṃ. 2. Uttari-manupa. 3. Tadāpi-manupa. 4. Pabbaji-manupa.

5. Pariyāpuṇitvā-machasaṃ 6. Sobhati-manupa. 7. Bhāvetvā-manupa, machasaṃ.

8. Brahmaloka agacchihaṃ-manupa. 9. Uttaraṃ nāma nagaraṃ machasaṃ, manupa.

10. Vatatamadhiṭhāsiṃ-syā.





[BJT Page 74] [\x 74/]



33. Nimitte caturo disvā assa yānena nikkhami,

Anūnakaṃ aṭṭhamāsaṃ1 padhānaṃ padahī jino.



34. Brahmunā yācito satto maṅgalo lokanāyako2

Vatti cakkaṃ mahāvīro vane siri varuttame.



35. Sudevo dhammaseno ca ahesuṃ aggasāvakā,

Pālito nāmupaṭṭhāko maṅgalassa mahesino.



36. Sīvalā3 ca asokā ca ahesuṃ aggasāvikā,

Bodhi tassa bhagavato nāgarukkhoti vuccati.



37. Nando ceva visākho4 ca ahesuṃ aggu'paṭṭakā,

Anulā ceva sutanā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



38. Aṭṭhāsīti ratanāni accuggato mahāmunī,

Tato niddhāvanti 5 raṃsī anekasatasahassiyo.



39. Navutivassasahassāni 6 āyu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



40. Yathā'pi sāgare ūmi na sakkā tā gaṇetuye,

Tathe'va sāvakā tassa na sakkā te gaṇetuye.

[PTS Page 023] [\q 23/]

41.Yāva aṭṭhāsi 7 sambuddho maṅgalo lokanāyako,

Ta tassa sāsane atthi saṃkilesa 8 maraṇaṃ tadā.



42. Dhammukkaṃ9 dhārayitvāna santāretvā mahājanaṃ,

Jalitvā10 dhumaketūva nibbuto so mahāyaso. 11



43. Saṅkhārānaṃ sabhāvantaṃ dassayitvā sadevake, jalitvā aggikkhandho'va suriyo atthaṃgato yathā.



44. Uyyāne vessare12 nāma buddho nibbāyi maṅgalo,

Tatthe'va tassa jinathūpo tiṃsa yojanamuggato'ti.

Maṅgala buddhavaṃso tatiyo.



1. Anunakaṭṭhamāsāni-manupa

2. Maṅgalo nāma nāyako-ma, machasaṃ.

Anunaaṭṭhamāsāni-machasaṃ, syā. 3. Sīlā-manupa. 4. Visākhā-manupa.

5. Nidhāvati-mavi. 6. Navutivasasatasahassāni-manupa. 7. Yāvadaṭṭhāsi-sīmu.

8. Sakilesa-machasaṃ. 9. Dhamme kkaṃ-machasaṃ, syā, sīmu. 10. Jāletvā-sīmu.

11. Sasāvako-sīmu. 12. Vasasatarā-ma, yevatanā-manupa.

Yevatano-manupa.





[BJT Page 76] [\x 76/]



4. Sumana buddhavaṃso

1. Maṅgalassa aparena sumano nāma nāyako

Sabbadhammehi asamo sabbasattāna' muttamo.



2. So'pi tadā amatabheriṃ1 ahanī 2 mekhale pure,

Dhammasaṅkhasamāyuttaṃ navaṅgaṃ jinasāsanaṃ.



3. Nijjinitvā3 kilese so4 patvā sambodhi'muttamaṃ

Māpesi nagaraṃ satthā5 saddhammapuravaruttamaṃ. 6



4. Nirantaraṃ akuṭilaṃ ujuṃ7 vipula vitthataṃ māpesi so mahāvīthiṃ satipaṭṭhānavaruttamaṃ.



5. Phale cattāri sāmaññe catasso paṭisambhidā

Chaḷabhiññāṭṭha samāpatti pasāresi tattha vīthiyaṃ.



6. Ye appamattā akhilā hiri viriyehu'pāgatā

Te te ime guṇavare ādiyanti yathā sukhaṃ.



7. Evametena yogena uddharanto mahājanaṃ

Bodhesi paṭhamaṃ satthā koṭisatasahassiyo.



8. Yamhi kāle mahāvīro ovadi 8 titthiye gaṇe

Koṭi sahassābhisamiṃsu 9 dutiye dhammadesane.



9. Yadā devā manussā ca samaggā ekamānasā

Nirodha pañhaṃ pucchiṃsu saṃsayañcā'pi mānasaṃ. 10



10. Tadā'pi dhammadesane11 nirodha paridīpane12

Navuti koṭi sahassānaṃ tatiyā'bhisamayo13 ahu.



1. Tadāamatabheriṃ so-machasaṃ 2. Āhani-machasaṃ āhari manupa, 3. Nijinitvā-manupa,

Vicinitvā-sīmu, jinitvāna-[PTS. 4.] Kilesehi-pu. 5. Tattha-sīmu.

6. Dhammapuravaruttame-sīmu. 7. Uca-manupa, ma, [PTS. 8.] Ovadati-sīmu.

9. Koṭisatasahassānaṃ abhisamiṃsu-manupa. 10. Mānaso-mavi. 11. Dhammaṃ desento-mavi. 12. Paridīpanaṃ-mavi. 13. Dhammābhisamayo-mavi





[BJT Page 78] [\x 78/]



11. Sannipātā tayo āsuṃ sumanassa mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santa cittāna tādinaṃ.

[PTS Page 024] [\q 24/]

12. Vassaṃ vutthassa bhagavato abhighuṭṭhe1 pavāraṇe

Koṭisatasahassehi pavāresi tathāgato.



13. Tato paraṃ sannipāte vimale kañcana pabbate

Navutikoṭisahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.



14. Yadā sakko devarājā buddhadassanu'pāgami

Asītikoṭisahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo.



15. Ahaṃ tena samayena nāgarājā mahiddhiko

Atulo nāma nāmena ussannakusalasañcayo. 2



16. Tadā'haṃ nāgabhavanā nikkhamitvā sa ñātihi

Nāgānaṃ dibbaturiyehi sasaṅghaṃ jinamupaṭṭhahiṃ.



17. Koṭi sata sahassānaṃ annapānena tappayiṃ3

Paccekaṃ4 dussayugaṃ datvā saraṇaṃ taṃ upāgamiṃ.



18. Sopi maṃ buddho vyākāsi sumano loka nāyako

Aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.



19. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



20. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjara mupehiti.



21. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



22. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattha rukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



1. Abhisaṃghuṭṭhe-sya. 2. Ussannakusalapaccayo-sīmu. 3. Tappayi-dhasu, vämu.

4. Sacceka-mua, [PTS.] Uppannakusala sañcayo syā.





[BJT Page 80] [\x 80/]



23. Imassa janitā mātā māyā nāma bhavissati

Sītā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



24. Kolito upatisso ca aggāhessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.

25. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



26. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassa sataṃ tassa gotamassa yasassino.



27. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddha bījaṅkuro ayaṃ.

28. Ukkuṭṭhi saddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasa sahassī sadevakā.



29. Yadi'massa loka nāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



30. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



31. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



32. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhīyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasapārami pūriyā.



33. Mekhalaṃ nāma1 nagaraṃ sudatto nāma khattiyo

Sirimā nāma janikā sumanassa mahesino.



34. Nava vassa sahassāni agāramajjhaso vasī 2

Cando sucando caṭaṃso ca tayo pāsādamuttamā.



1. Nagaraṃ mekhalaṃ nāma-machasaṃ. 2. Agāraṃ ajjha so vasī-machasaṃ.





[BJT Page 82] [\x 82/]



35. Te saṭṭhisahassāni 1 nāriyo samalaṅkatā,

Vaṭaṃsikā 2 nāma nārī anupamo nāma atrajo.



36. Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami

Anūnadasamāsāni padhānaṃ padahī jino.



37. Brahmunā yācito santo sumano loka nāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro mekhale puramuttame. 3



38. Saraṇo bhāvitatto ca ahesuṃ aggasāvakā

Udeno nāmu'paṭṭhāko sumanassa mahesino.



39. Soṇā ca upasoṇā ca ahesuṃ aggasāvikā

So'pi buddho amitayaso nāgamūle abujjhatha.



40. Varuṇo ca saraṇo ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Cālā ca upacālā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.



41. Uccavattanena 4 so buddho navuti hatthasamuggato

Kañcanagghiya saṃkāso dasa sahassī virocati. 5



42. Navuti vassa sahassāni āyuvijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.

[PTS Page 025] [\q 25/]

43. Tāraṇīye tārayitvā bodhanīye ca bodhayī

Parinibbāyi sambuddho uḷurājā'ca atthamī. 6



44. Te'pi khīṇāsavā bhikkhu so ca buddho asādiso

Atulaṃ pahaṃ dassayitvā nibbutā te mahāyasā.



45. Tañca ñāṇaṃ atuliyaṃ tāni cā'tuliyāni ratanāni

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



46. Sumano yasadharo buddho aṅgāramamhi nibbuto

Tatve'va tassa jinathūpo catuyojana muggato'ti.



Sumana buddhavaṃso catuttho.



1. Tesaṭṭhisata sahassāni-machasaṃ. 2. Vaṭaṃsakī-sīmu, syā, vaṭaṃsakā-mavi, valaṃ sīki-[PTS. 3.] Puravaruttame-sīmu, mavi, syā. 4. Uccatarena-sīmu. 5. Virocatha-sīmu.

6. Aṭṭhavī-sīmu.





[BJT Page 84] [\x 84/]



5. Revata buddhavaṃso



1. Sumanassa aparena revato nāma nāyako

Anupamo asadiso atulo uttamo jino.

2. So'pi dhammaṃ pakāsesi brahmunā abhiyācito

Khandhadhātuvavatthānaṃ appavattaṃ bhavā'bhave.

3. Tassā'bhisamayā tīṇi ahesuṃ dhammadesane

Gaṇanāya na vattabbo paṭhamā'bhisamayo ahū.



4. Yadā arindamaṃ rājaṃ vinesi revato muni

Tadā koṭisahassānaṃ1 dutiyā'bhisamayo ahū.



5. Sattā'haṃ paṭisallānā vuṭṭhahitvā narāsabho

Koṭisataṃ naramarūnaṃ2 vinesi uttame phale.



6. Sannīpātā tayo āsuṃ revatassa mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ suvimuttāna' tādinaṃ. 3



7. Atikkattā gaṇanapathaṃ4 paṭhamaṃ ye samāgatā

Koṭisatasahassānāṃ dutiyo āsi samāgamo.



8. Yo'pi 5 paññāya asamo tassa cakkānuvattako

So tadā vyādhito āsi patto jīvitasaṃsayaṃ.



9. Tassa gilānapucchāya 6 ye tadā upagatā muni

Koṭisatasahassā7 arahanto tatiyo āsi samāgamo.



10. Ahaṃ tena samayena atidevo nāma brāhmaṇo

Upagantvā revataṃ buddhaṃ saraṇaṃ tassa gacchahaṃ.



11. Tassa sīlaṃ samādhiñca paññāguṇamanuttamaṃ8

Thomayitvā yathāthāmaṃ uttarīya'madāsa'haṃ.

[PTS Page 026] [\q 26/]

12. So'pi maṃ buddho vyākāsi revato lokanāyako

Aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho9 bhavissati.

1. Koṭisatasahassānaṃ-sīmu. 2. Naravarā-machasaṃ. 3. Suvimuttānaṃ tādīnaṃ-khasu, sīmu,

[PTS. 4.] Atikkantagaṇapathā-khaya, vämu, [PTS. 5.] Yoso-machasaṃ, vämu, [PTS.]

6. Gilāni-mavi. 7. Koṭisahasahassa-machasa, koṭisatasahassānaṃ-syā. 8. Guṇavaruttamaṃ-sīmu. 9. Sambuddhe-sīmu.





[BJT Page 86] [\x 86/]



13. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



14. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



15. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



16. Tato padakkhīṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



17. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



18. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu' paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



19. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



20. Citto ca hatthālavako aggā hessantu' paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu' paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



21. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



22. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjali namassanti dasasahassī sadevakā.



23. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



24. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



25. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi' maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.





[BJT Page 88] [\x 88/]



26. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhīyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vata'madhiṭṭhāsiṃ dasapāramīpūriyā.

27. Tadā'pi maṃ1 buddhadhammaṃ saritvā anubrūhayiṃ āharissā mi taṃ dhammaṃ yaṃ mayhaṃ2 abhipatthitaṃ.



28. Nagaraṃ sudhaññavati 3 nāma vipulo nāma khattiyo

Vipulā nāma janikā revatassa mahesino.



29. Chabbassasahassāni 4 agāramajjhaso vasī

Sudassano ca ratanagaghi 5 āceḷo6 ca vibhūsito

Puññakammābhinibbattā tayo pāsāda muttamā.



30. Tettiṃsa sahassāni 7 nāriyo samalaṅkatā

Sudassanā nāma devī varuṇo nāma atrajo.



31. Nimitte caturo disvā rathayānena nikkhami

Anūnasattamāsāni padhānaṃ padahī jino.



32. Brahmunā yācito santo revato loka nāyako

Vattī cakkaṃ mahāvīro varuṇā rāme sirīghare. 8



33. Varuṇo brahmadevo ca ahesuṃ aggasāvakā

Sambhavo nāmupaṭṭhāko revatassa mahesino.



34. Bhaddā ceva subhaddā ca ahesuṃ aggasāvikā

So'pi buddho asamasamo nāgamūle abujjhatha.



35. Padumo kuñjaro ceva ahesuṃ aggu'paṭṭhakā sirimā veva yasavatī ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



36. Uccattanena 9 so buddho asīti hattha muggato

Ohāseti disā sabbā indaketūva uggato.



1. Taṃ-machasaṃ. 2. Mayaṃ-manupa. 3. Sudhammakaṃ-sīmu, sudhaññakaṃ, [PTS,] syā.

4. Cha ca vassasahassāni-machasaṃ. 5. Sudassane, ratanagghi-machasaṃ. 6. Acelo-sīmu.

7. Tettiṃsa ca sahassa ni-machasaṃ. 8. Sirīghane-sīmu. "Vatatavatetā, mahāvīro, varuṇārāme vasi jino"-syā. 9. Uccatarena-sīmu.





[BJT Page 90] [\x 90/]



37. Tassa sarīre nibbattā pahā mālā anuttarā

Divā vā yadivā rattiṃ samantā pharati1 yojanaṃ. 2



38. Saṭṭhivassasahassāni āyu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



39. Dassayitvā buddhabalaṃ amataṃ loke pakāsayaṃ

Nibbāyi anupādāno yatha'ggu'pādānasaṅkhayā.



40. So ca kāyo ratananibho so ca dhammo asādiso

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



41. Revato yasadharo buddho nibbuto so mahāmuni 3

Dhātuvitthārikaṃ āsī tesu tesu padesato'ti.



Revata buddhavaṃso pañcamo.



1. Eri-sīmu.

2. Tassa dehābhinibbattaṃ pahājālamanuttaraṃ

Divā ceva tadā rattiṃ, niccaṃ pharati yojanaṃ"

Dhātuyo mama sabbāpi, vikirantuti so jino,

Adhiṭṭhāsi mahā vīro, sabba sattānu kampako"

Mahāsāre panuyyāne, mahato nagarassa yojane pūjito nara sārehi, parinibbāyi revato"-bua.

3. Mahāpūre-machasaṃ.





[BJT Page 92] [\x 92/]



6. Sobhita buddhavaṃso

[PTS Page 027] [\q 27/]

1. Revatassa aparena sobhito nāma nāyako

Samāhito santacitto asamo appaṭipuggalo.



2. So jino sakagehamhi mānasaṃ vinīvaṭṭayī1

Patvāna kevalaṃ bodhiṃ dhammacakkaṃ pavattavī 2.



3. Yāva heṭṭhā avīcito bhavaggācā'pi uddhato3

Etthantare ekaparisā ahosi dhammadesane.



4. Tāya parisāya sambuddho dhammacakkaṃ pavattayī

Gaṇanāya na vattabbo paṭhamā'bhisamayo ahū.



5. Tato parampi desente 4 marūnaṃ ca 5 samāgame

Navutikoṭisahassānaṃ dutiyā'bhisamayo ahū.



6. Punāparaṃ rājaputto jayaseno nāma khattiyo

Ārāmaṃ ropayitvāna buddhe niyādayi tadā.



7. Tassa yāgaṃ pakittento dhammaṃ desesi cakkhumā

Tadā koṭisahassānaṃ tatiyā'bhisamayo ahū.



8. Sannipātā tayo āsuṃ sobhitassa mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna'tādinaṃ.



9. Uggato nāma so rājā dānaṃ deti naruttame

Tamhi dāne samāgañchuṃ arahantā satakoṭiyo.



10. Punāparaṃ puragaṇo6 deti dānaṃ naruttame

Tadā navutikoṭinaṃ dutiyo āsi samāgamo.



1. Vinivattayi, [PTS,] machasaṃ, syā. 2. Cakkappavattayi-sīmu

3. Yāva uddhaṃ avīvito bhavaggācāpiheṭṭhato [PTS. 4.] Desento-mavi,

5. Naramarūnaṃ- sīmu, syā. 6. Pūgagaṇe-syā.





[BJT Page 11] [\x 11/]

11. Devaloke vasitvāna yadā orohatī jino

Kadā asītikoṭinaṃ tatiyo āsi samāgamo.



12. Ahaṃ tena samayena sujāto nāma brāhmano

Tadā sasāvakaṃ buddhaṃ annapānena tappayiṃ.



13. So'pi maṃ buddho vyākāsi 1 sobhito lokanāyako

Aparīmeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.



14. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



15. Ajapārukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



16. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.

17. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



18. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati,

Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo.



19. Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā,

Ānando nāmu' paṭṭhāko, upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.

20. Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā,

Bodhi tassa bhagavato, assattho'ti pavuccati.



21. Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantu' paṭṭhakā,

Uttarā nandamātā ca, aggā hessantu' paṭṭhikā,

Āyu vassa sataṃ tassa, gotamassa yasassino.

22. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



1. Viyākāsi-mavi.





[BJT Page 96] [\x 96/]



23. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasa sahassī sadevakā.



24. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



25. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



26. Eva'meva mayaṃ sabbe yadimuñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



27. Tassā'pi vacanaṃ sutvā haṭṭho saṃviggamānaso

Tamevatthamanuppattiyā uggaṃ dhitimakāsahaṃ.



28. Sudhammaṃ nāma nagaraṃ sudhammo nāma khattiyo

Sudhammā nāma janikā sobhitassa mahesino.

[PTS Page 028] [\q 28/]

29. Navavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Kumudokalīro1 padumo tayo pāsādamuttamā.



30. Sattati sahassāni 2 nāriyo samalaṅkatā

Makhīlā3 nāma sā nārī sīho nāmā'si atrajo.



31. Nimitte caturo disvā pāsādenā'bhi nikkhami

Sattā'haṃ padhānācāraṃ caritvā purisuttamo

Bujjhamāno ca so buddho nāgamūle abujjhatha.



32. Brahmunā yācito santo sobhito lokanāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro sudhamamuyyānamuttame.



33. Asamo ca sunento ca ahesuṃ aggasāvakā

Anomo4 nāmu paṭṭhāko sobhitassa mahesino

Nakulā ca sujātā ca ahesuṃ aggasāvikā.



1. Nāḷino-machasaṃ. 2. Sattatiṃsa sahassāni-machasaṃ.

Ticattāri sahassāni-syā.

Chasattati sahassāni-sīmu.

3. Maṇīlā-machasaṃ, makilā-syā.

* Gāthaddho'yaṃ, machasaṃ, syāma potthakesu, na vijjati.

4. Vattacakko-syā. 5. Anumo-sīmu.





[BJT Page 98] [\x 98/]



34. Rammo ceva sudatto ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā

Nakulā ceva cittā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.



35. Aṭṭhapaññāya ratanaṃ accuggato mahāmuni

Obhāseti disā sabbā sataraṃsī'va uggato.



36. Yathā suphullaṃ pavanaṃ nānā gandhehi dhūpitaṃ

Tatheva tassa pāvacanaṃ sīlagandhehi dhūpitaṃ.



37. Yathāpi sāgaro nāma dassanena atappiyo

Tathe'va tassa pāvacanaṃ savaṇena atappiyaṃ.



38. Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



39. Ovādaṃ anusiṭṭhiñca datvāna sesake jane

Hūtāsanova tāpetvā nibbuto so sa sāvako.



40. So ca buddho asamasamo te'ca1 sāvakā balappattā

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



41. Sobhito varasambuddho sīhārāmamhi nibbuto

Dhātu vitthārikaṃ āsi tesu tesu padesato'ti.



Sobhita buddhavaṃso chaṭṭho.

1. Tepi ca-sīmu tepi-machasaṃ.



[BJT Page 100] [\x 100/]



7. Anomadassi buddhavaṃso

[PTS Page 029] [\q 29/]

1. Sobhitassa aparena sambuddho dipaduttamo

Anomadassī amitayaso tejassī1 duratikkamo.



2. So chetvā bandhanaṃ sabbaṃ viddhaṃsetvā tayo bhave

Anivatti gamanaṃ maggaṃ desesi devamānuse.



3. Sāgaro'va asaṅkhobho2 pabbato'va durāsado

Ākāso'va ananto so sālarājāva phullito.



4. Dassanena'pi taṃ buddhaṃ tositā honti pāṇino

Vyāharantaṃ gira sutvā amataṃ pāpuṇanti te.

5. Dhammābhisamayo tassa iddho phito tadā ahu

Koṭisatāni abhisamiṃsu paṭhame dhammadesane.



6. Tato paramhi samaye 3 vassante dhammavuṭṭhiyo

Asītikoṭiyo abhisamiṃsu dutiye dhammadesane.



7. Tato parampi vassante tappayante ca pāṇinaṃ

Aṭṭhasattatikoṭīnaṃ tatiyā'bhisamayo ahū



8. Sannipātā tayo āsuṃ tassāpi ca mahesino

Abhiññā balappattānaṃ pupphitānaṃ vimuttiyā.



9. Aṭṭhasatasahassānaṃ sannipāto tadā ahū



Pahīnamadamohānaṃ santacittāna 4 tādinaṃ.



10. Sattasatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo

Anaṅgaṇānaṃ virajānaṃ upasantāna tādinaṃ.

1. Techasi-sīmu, syā. 2. Asaṅkhobho-mavi. 3. Tato paraṃ, abhisamaye-machasaṃ, syā

Tato parampi, abhisamaye-sīmu.

4. Santacittānaṃ-ma.





[BJT Page 102] [\x 102/]



11. Channaṃ satasahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo

Abhiññābalappattānaṃ1 nibbutānaṃ tapassīnaṃ.



12. Ahaṃ tena samayena yakkho āsiṃ mahiddhiko

Nekānaṃ yakkhakoṭīnaṃ vasavattīmahissaro. 2



13. Tadā'pi taṃ buddhavaraṃ upagantvā mahesinaṃ

Annapānena tappesiṃ sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.

14. So'pi maṃ tadā vyākāsi 3 visuddhanayano muni

Aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho4 bhavissati.



15. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



16. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



17. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



18. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



19. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



20. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



21. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



1. Balapattānaṃ-mavi. 2. Vasavattimhi-sīmu, machasaṃ, syā. 3. Vyākāsi-sīmu.

4. Sambuddho-sīmu.





[BJT Page 104] [\x 104/]



22. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā.

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



23. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



24. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī samassanti dasasahassī sadevakā.



25. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.

26. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



27. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



28. Tassā'pi vacanaṃ sutvā haṭṭho saṃviggamānaso

Uttariṃ vata madhiṭṭhāsiṃ dasa pāramipūriyā.

[PTS Page 030] [\q 30/]

29. Nagaraṃ candavatī1 nāma yasavā nāma khattiyo

Mātā yasodharā nāma anomadassissa satthuno.



30. Dasa vassasahassāni agāramajjhaso vasī

Siri upasirisirivaḍḍho tayo pāsāda muttamā.



31. Tevīsatisahassāni nāriyo samalaṅkatā

Sirimā nāma nārī ca upavāno2 nāma atrajo.



32. Nimitte caturo disvā sivikāyā'bhinikkhami

Anūnadasamāsāni padhānaṃ padahī jino.



33. Brahmunā yācito santo anomadassī mahāmuni

Vattivakkaṃ mahāvīro uyyāne so sudassane.



1. Bandhumatī dhammapadaaggasāvaka 53. 2. Upavāraṇo-mavi.





[BJT Page 106] [\x 106/]



34. Nisabho ca 1 anomo2 ca ahesuṃ aggasāvakā

Varuṇo nāmu'paṭṭhāko anomadassissa satthuno.



35. Sundarī 3 ca sumanā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato ajjuno'ti pavuccati.



36. Nandivaḍḍho sirivaḍḍho ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Uppalā ceva padumā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.

37. Aṭṭhapaññāsa ratanaṃ accuggato mahāmuni

Pabhā niddhāvati tassa sataraṃsī'va uggato.

38. Vassasatasahassāni āyu vijjati tāvade tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



39. Supupphitaṃ pāvacanaṃ arahantehi tādihi

Vītarāgehi vimalehi sobhittha jinasāsanaṃ.



40. So ca satthā amitayaso yugāni tāni 4 atuliyāni

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



41. Anomadassī jino satthā dhammārāmamhi nibbuto

Tatthe'va tassa jinathūpo ubbedho pañcavīsatī'ti.



Anomadassī buddhavaṃso sattamo.



1. Nipako-manupa, 2. Asoko-sīmu. 3. Sundarā-dhammapadaṭṭakathā 53.

4. Tīṇi-sīmu.





[BJT Page 108] [\x 108/]



8. Paduma buddhavaṃso

[PTS Page 031] [\q 31/]

1. Anoma dassissa aparena sambuddho dipaduttamo

Padumo nāma nāmena asamo appaṭipuggalo.

2. Tassā'pi asamaṃ sīlaṃ samādhi'pi anantako

Asaṅkheyyaṃ ñāṇavaraṃ vimutti ca anūpamā.

3. Tassā'pi atulatejassa dhammacakkappavattane

Abhisamayā tayo āsuṃ mahātamapavāhanā.



4. Paṭhamābhisamaye buddho koṭisatamabodhayī

Dutiyābhisamaye dhīro navutikoṭimabodhayī.



5. Yadā ca padumo buddho ovadī sakama'trajaṃ

Tadā asītikoṭīnaṃ tatiyā'bhisamayo ahū.



6. Sannipātā tayo āsuṃ padumassa mahesino,

Koṭisatasahassānaṃ paṭhaho āsi samāgamo.



7. Kaṭhina1tthārasamaye uppanne kaṭhina1cīvare

Dhammasenāpata'tthāya 2 bhikkhu sibbiṃsu cīvaraṃ. 3



8. Tadā te vimalā bhikkhu chaḷabhiññā mahiddhikā

Tīṇi satasahassāni samiṃsu aparājitā.

9. Punāparaṃ so narāsabho4 pavane vāsaṃ upāgato5

Tadā samāgamo āsā dvinnaṃ satasahassānaṃ6.



10. Ahaṃ tena samayena sīho āsiṃ migādhibhū7 pavivekamanubrūhantaṃ pavane addasaṃ jinaṃ8.



11. Vanditvā sirasā pāde katvāna taṃ padakkhiṇaṃ

Tikkhattuṃ abhināditvā sattāhaṃ jinamupaṭṭhahiṃ9.



12. Sattāhaṃ varasamāpattiyā uṭṭhahitvā tathāgato

Manasā cintayitvāna koṭibhikkhu samānayī.



1. Kathina-machasaṃ. 2. Dhammasenāpatitthāya-machasaṃ. 3. Cīvare-mavi.

4. Narausabho-syā. 5. Upāgami-machasaṃ, syā, [PTS. 6.] Satasahassīnaṃ-machasaṃ.

7. Migāhibhū-syā. 8. Vivekamanubrūhanataṃ pavane vāsaṃ upāgataṃ-sīmu.

9. Jinamupaṭṭhahaṃ-machasaṃ, mavi.





[BJT Page 110] [\x 110/]



13. Tadāpi so mahāvīro tesaṃ majjhe viyākarī

Aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.



14. Ahu kapilamhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



15. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



16. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



17. Tato padakkhīṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



18. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



19. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



20. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



21. Citto ca hatthālavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassa sataṃ tassa gotamassa yasassino.



22. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



23. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭhenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



24. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



25. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



26. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



[BJT Page 112] [\x 112/]



27. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhīyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramī pūriyā.

28. Campakaṃ nāma nagaraṃ asamo nāma khattiyo

Asamā nāma janikā padumassa mahesino.

[PTS Page 032] [\q 32/]

29. Dasavassasahassāni agāramajjhaso vasi

Uttaravasuyasuttarā1 tayo pāsādamuttamā.



30. Tettiṃsa satasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Uttarā nāma sā nāri rammo nāmā'si atrajo.



31. Nimitte caturo disvā rathayānena nikkhamī

Anūnaaṭṭhamāsāni 2 padhānaṃ padahī jino.



32. Brahmunā yācito'santo padumo lokanāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro dhanañjayuyyānamuttame.



33. Sālo ca upasālo ca ahesuṃ aggasāvakā

Varuṇo nāmu'paṭṭhāko padumassa mahesino.

34. Rādhā ce'va surādhā'ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato mahāsoṇo'ti vuccati.



35. Bhīyyo ceva asamo ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Rucī ca nandarāmā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.



36. Aṭṭhapaññasaratanaṃ accuggato mahāmunī

Pabhā niddhāvati tassa asamā sabbato disā.



37. Candappabhā suriyappabhā ratanaggi-maṇippabhā3

Sabbā'pi tā hatā honti patvā jinapabhuttamaṃ.



38. Vassasatasahassāni āyu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



39. Paripakkamānase satte bodhayitvā asesato

Sesa'ññe4 anusāsitvā nibbuto so sasāvako.



40. Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ vaddhaṃ5 pattaṃ'va pādapo

Jahitvā sabbasaṅkhāre nibbuto so yathā sikhī.



41. Padumo jinavaro satthā dhammārāmamhi nibbuto

Dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesato.



1. Nandā vasu yasuttarā-machasaṃ, nandā ca suyasā uttarā-sīmu.

Nando vasu yasuttaro-syā.

2. Anūnakaṭṭhamāsāni-machasaṃ, anūnakaṃaḍḍhamāsaṃ sīmu. [PTS. 3.] Ratanagghi-sīmu.

4. Sesake-sīmu, machasaṃ. 5. Vuḍḍhaṃ sīmu, [PTS.]

[BJT Page 114] [\x 114/]



9. Nārada buddhavaṃso

[PTS Page 033] [\q 33/]

1. Padumassa aparena sambuddho dipaduttamo

Nārado nāma nāmena asamo appaṭipuggalo.



2. So buddho cakkavattissa jeṭṭho dayitaoraso

Āmuttamālābharaṇo1 uyyānaṃ upasaṅkami.



3. Tatthā'si 2 rukkho yasavipulo abhirūpo brahā suvī

Tamajjhappatvā upanisīdi mahāsoṇassa heṭṭhato,



4. Tattha ñāṇavaruppajji anantaṃ vajirūpamaṃ

Tena vicini saṅkhāre ukkujjama'vakujjakaṃ.



5. Tattha sabba kilesāni asesamabhivāhayī

Pāpuṇi kevalaṃ bodhiṃ buddhañāṇo ca cuddasa.

6. Pāpuṇitvāna sambodhiṃ dhammacakkaṃ pavattayī

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahū.

7. Mahādoṇaṃ nāgarājaṃ vinayanto mahāmuni

Pāṭiheraṃ tadākāsi dassayanto sadevake.



8. Tadā devamanussānaṃ tamhi dhammappakāsane

Navutikoṭisahassāni tariṃsu sabbasaṃsayaṃ.



9. Yamhi kāle mahāvīro ovadi sakamatrajaṃ

Asītikoṭi sahassānaṃ tatiyā'bhisamayo ahu.

10. Sannipātā tayo āsuṃ nāradassa mahesino

Koṭisatasassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.



11. Yadā buddho buddhaguṇaṃ sanidānaṃ pakāsayi

Navutikoṭisahassāni samiṃsu vimalā tadā.



1. Āmuttamālyābharaṇo-sīmu. [PTS. 2.] Tatrāsi-sīmu.

Āmuttamalyābharaṇo-syā. Tatthāpi-manupa.



[BJT Page 116] [\x 116/]



12. Yadā cerocano nāgo dānaṃ dadāti satthuno

Tadā samiṃsu jinaputtā asitisatasahassiyo1.



13. Ahaṃ tena samayena jaṭilo uggatāpano,

Antalikkhacaro āsiṃ pañcābhiññāsu pāragū.



14. Tadā'pa'haṃ2 asamasamaṃ sasaṅghaṃ saparijjanaṃ

Annapānena tappetvā candanenā'bhipūjayiṃ.



15. So'pi maṃ buddho3 vyākāsi, nārado loka nāyako

Aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.



16. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



17. Ajapālarukkhamūlasmi nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



18. Nerañjarāya tiramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



19. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



20. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.

21. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



22. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



23. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarānandamātā ca aggā hessantupaṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



1. Asītisatasahassino-syā. 2. Tadāpāhaṃ-machasaṃ, syā, sīmu; manupa.

3. Sambuddho-sīmu.





[BJT Page 118] [\x 118/]



24. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



25. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



26. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ.

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



27. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



28. Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.

[PTS Page 034] [\q 34/]

29. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhīyyo bhāvetva1 mānasaṃ

Adhiṭṭhahiṃ vataṃ uggaṃ dasapāramīpūriyā.

30. Nagaraṃ dhaññavatī nāma sudevo nāma khattiyo

Anomā nāma janikā nāradassa mahesino.



31. Navavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Jito vijito vijitā'bhirāmo2 tayo pāsāda muttamā.



32. Ticattārīsasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Vijitasenā3 nāma nārī nanduttaro nāma atrajo.



33. Nimitte caturo disvā pa sā4 gamanena nikkhamī

Sattāhaṃ padhanacariyaṃ5. Acarī lokanāyako.



1. Bhāsetva-sīmu, machasaṃ, syā, bhāsetvā. [PTS.]

2. Jino vijitābhirāmo-machasaṃ, syā.

Jitā vijitā bhūrimā-sīmu. 3. Jitasenā-sīmu. 4. Pāsāda-sīmu. 5. Padhānacāraṃ-machasaṃ, syā.





[BJT Page 120] [\x 120/]



34. Brahmunā yācito santo nārado lokanāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro dhanañjayu'yyāna muttame.



35. Bhaddasālo jitamitto ahesuṃ aggasāvakā

Vāseṭṭho nāmu'paṭṭhāko nāradassa mahesino.



36. Uttarā phaggunī ce'va ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato mahāsono'ti vuccati.



37. Uggarindo ca vasabho ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā

Indīvarī ca undī ca1 ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



38. Aṭṭhāsītiratanāni accuggato mahāmuni

Kañcanagghiyasaṃkāso dasasahassī virocati 2.



39. Tassa vyāmappabhā kāyā niddhāvati disodisaṃ

Nirantaraṃ divārattiṃ yojanaṃ pharate tadā3.



40. Na keci tena samayena samantā yojane janā

Ukkā padīpe ujjālenti 4 buddharaṃsena otthaṭā.



41. Navutivassasahassāni ayu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



42. Yathā uḷuhi gaganaṃ vicittaṃ upasobhati

Tathe'va sāsanaṃ tassa arahantehi sobhati.



43. Saṃsārasotaṃ taraṇāya sesake paṭipantake

Dhammasetuṃ daḷhaṃ katvā nibbuto so narāsabho.



44. So'pi buddho asamasamo te'pi khīṇāsavā atulatejā

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



45. Nārado jinavasabho nibbuto sudassane pure

Tatthe'va jinatūpavaro catuyojana'muggato'ti.



Nārada buddhavaṃso navamo.



1. Indāvarī ca caṇḍī ca - machasaṃ. Indavarī ca gaṇḍī ca -syā.

2. Virocatha-sīmu. 3. Disā-sīmu. Sadā-syā, machasaṃ. 4. Ujjalenti-[PTS.]





[BJT Page 122] [\x 122/]



10. Padumuttara buddhavaṃso

[PTS Page 035] [\q 35/]

1. Nāradassa aparena sambuddho dipaduttamo1 padumuttaro nāma jino akkhobho2 sāgarūpamo.

2. Maṇḍakappo'va so āsi yamhi buddho3 ajāyatha

Ussannakusalā janatā tamhi kappe 4 ajāyatha.



3. Padumuttarassa bhagavato paṭhame dhammadesane

Koṭisatasahassānaṃ dhammābhisamayo ahū.



4. Tato parampi vassante tappayante ca pāṇino

Sattatiṃsatasahassānaṃ dutiyā'bhisamayo ahū.



5. Yamhi kāle mahāvīro ānandaṃ upasaṅkami

Pitusantikamupāgantvā ahani 5 amatadundubhiṃ.



6. Āhate 6 amatabherimhi 7 vassante dhammavuṭṭhiyā8

Paññāsasatasahassānaṃ tatiyā'bhisamayo ahū.



7. Ovādako viññāpako tārako sabbapāṇinaṃ

Desanākusalo buddho tāresi janataṃ bahuṃ.



8. Sannipātā tayo āsuṃ padumuttarassa satthuno

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.



9. Yadā buddho asamasamo vasī vehārapabbate

Navutikoṭisahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.



10. Puna cārikaṃ pakkante gāmanigamaraṭṭhato asītikoṭisahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo.



11. Ahaṃ tena samayena jaṭilo nāma raṭṭhiko

Sambuddhapamukhaṃ saṅghaṃ sahattaṃ dussama'dāsa'haṃ.



1. Dvīpaduttamo-sīmu. 2. Akkhobho-mavi. [PTS. 3.] Buddhā-sīmu.

4. Kāle - sīmu. 5. Āhani-machasaṃ. 6. Ahate-sīmu.

7. Dhammabherīmhi-sīmu amatadundubhiṃ [PTS. 8.] Vuṭṭhiyo-sīmu.





[BJT Page 124] [\x 124/]



12. So'pi maṃ buddho1 vyākāsi saṅghamajjhe nisīdiya

Satasahasse ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.



13. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato.

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



14. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



15. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



16. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



17. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



18. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



19. Khemā uppalavaṇṇā ca aggāhessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati.



20. Citto ca hatthālavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



21. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



22. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



1. Tadā - sīmu.





[BJT Page 126] [\x 126/]



23. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



24. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



25. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



26. Tassā'pi vacanaṃ sutvā uttariṃ vatamadhiṭṭhahiṃ

Akāsi'muggaṃ daḷhadhitiṃ dasapāramipūriyā.



27. Vyāhatā1 titthiyā sabbe vimanā dummanā tadā

Na tesaṃ keci paricaranti raṭṭhato nicchubhanti te.

[PTS Page 036] [\q 36/]

28. Sabbe tattha samāgantvā upagañjuṃ2 buddhasantike

Tuvaṃ nātho mahāvīra saraṇaṃ hohi cakkhuma 3.



29. Anukampako kāruṇiko hitesī sabbapāṇinaṃ

Sampatte titthiye sabbe pañcasīle patiṭṭhahi.



30. Evaṃ nirākulaṃ āsi suññakaṃ titthiyehi taṃ

Vicittaṃ arahantehi vasībhūtehi tādihi.



31. Nagaraṃ haṃsavatīnāma4 ānando nāma khattiyo

Sujātā nāma janikā padumuttarassa mahesino.

32. Dasa 5 vassasahassāni agāramajjhaso vasī

Naravāhano yaso vasavatti tayo pāsādamuttamā.

33. Ticattārisasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Vasudattā nāma nārī uttaro nāma atrajo.



34. Nimitte caturo disvā pāsādenā'bhinikkhami

Sattāhaṃ padhānacāraṃ acarī purisuttamo.



1. Byāhatā-machasaṃ. 2. Upagacchuṃ-sīmu, [PTS. 3.] Cakkhumā-sīmu.

4. Hemavatī-sīmu. 5. Navaṃ-manupa,





[BJT Page 128] [\x 128/]



35. Brahmunā yācito santo padumuttaro vināyako1

Vatti cakkaṃ mahāvīro mīthiluyyānamuttame.



36. Devalo ca sujāto ca ahesuṃ aggasāvakā

Sumano nāmupaṭṭhāko padumuttarassa satthuno2.



37. Amitā asamā veva ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato salalo'ti pavuccati.



38. Vitiṇṇo ceva tisso ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Hatthā ceva vicittā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



39. Aṭṭhapaññāsaratanaṃ3 accuggato mahāmuni

Kañcanagghiya 4 saṃkāso dvattiṃsavaralakkhaṇo.



40. Kuḍḍā kavāṭā bhittī ca rukkhā nagasiluccayā

Na tassā'varaṇaṃ atthi samantā dvādasayojane.



41. Vassasatasahassāni āyu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



42. Santāretvā bahujanaṃ chinditvā sabbasaṃsayaṃ

Jalitvā aggikkhandho'va nibbuto so sasāvako.



43. Padumuttaro jino buddho nandārāmamhi nibbuto

Tatthe'va tassa 5 thūpavaro dvādasubbedha yojano'ti.



Padumuttarabuddhavaṃso dasamo.

1. Padumuttaranāyako-manupa. 2. Mahesino-mavi. [PTS. 3.] Aṭṭhapaṇṇasaṃ-machasaṃ.

4. Kañcanagghika-sīmu. 5. Tatthevassa-machasaṃ.





[BJT Page 130] [\x 130/]



11. Sumedha buddhavaṃso

[PTS Page 037] [\q 37/]

1. Padumuttarassa aparena sumedho nāma nāyako

Durāsado uggatejo sabbalokuttamo1 muni.



2. Pasannanetto sumukho brahā uju patāpavā hitesī sabbasattānaṃ bahū mocesi bandhanā.



3. Yadā buddho pāpuṇitvā kevalaṃ bodhimuttamaṃ

Sudassanamhi nagare dhammacakkaṃ pavattayi,



4. Tassābhisamayā tīṇi ahesuṃ dhammadesane

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamā'bhisamayo ahū.



5. Punāparaṃ kumbhakaṇṇaṃ yakkhaṃ so damayī jino navuti koṭisahassānaṃ dutiyābhi samayo ahū.



6. Punāparaṃ amitayaso catusaccaṃ pakāsayi

Asīti koṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu.



7. Sannipātā tayo āsuṃ sumedhassa mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna'tādinaṃ2.



8. Sudassanaṃ nagaravaraṃ upagañchi jino yadā

Tadā khīṇāsavā bhikkhū samiṃsu satakoṭiyo.



9. Punāparaṃ devakūṭe bhikkhūnaṃ kaṭhinatthate

Tadā navuti koṭīnaṃ dutiyo āsi samāgamo.



10. Punāparaṃ dasabalo yadā carati cārikaṃ

Tadā asītikoṭīnaṃ tatiyo āsi samāgamo.



11. Ahaṃ tena samayena uttaro nāma māṇavo

Asītikoṭiyo mayhaṃ ghare sannivitaṃ dhanaṃ.



1. Lokuttaro-sīmu. 2. Cittānatādinaṃ-manupa,





[BJT Page 132] [\x 132/]



12. Kevalaṃ sabbaṃ datvāna sasaṅghe lokanāyake1

Saraṇaṃ tassu'pāgañjiṃ pabbajjañcā'bhirocayi 2.



13. So'pi maṃ buddho3 vyākāsi karonto anumodanaṃ

Tiṃsakappasahassamhi ayaṃ buddho bhavissati.



14. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



15. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tatthapāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



16. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



17. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



18. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



19. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



20. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvakā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



21. Citto ca hatthālavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



22. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



23. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasantī ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



1. Sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ - [PTS. 2.] Abhirocayi - [PTS. 3.] Tadā - mavi.





[BJT Page 134] [\x 134/]



24. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



25. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



26. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



27. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramī pūriyā.



28. Suttantaṃ vinayañcāpi navaṅgaṃ satthusāsanaṃ

Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhahiṃ jinasāsanaṃ.

[PTS Page 038] [\q 38/]

29. Tattha'ppamatto viharanto nisajjaṭṭhānacaṅkame

Abhiññāsu pāramiṃ gantvā brahmalokamagañcha'haṃ. 1



30. Sudassanaṃ nāma nagaraṃ sudatto nāma khattiyo

Sudattā nāma janikā sumedhassa mahesino.



31. Navavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Sucandanaka koñca sirivaḍḍhā2 tayo pāsāda muttamā.



32. Ti soḷasasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Sumanā nāma sā nārīpunabba sumitte 3 nāma atrajo.



33. Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami

Anūnakaṃ aṭṭhamāsaṃ4 padhānaṃ padahī jino.



34. Brahmunā yācito santo sumedho lokanāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro sudassanuyyānamuttame.



35. Saraṇo sabbakāmo ca ahesuṃ aggasāvakā

Sāgaro nāmupaṭṭhāko sumedhassa mahesino.



1. Brahmalokamagacchahaṃ-sīmu.

2. Sucanda kañcana sirivaḍḍhā-machasaṃ.

Sugandho kañcano sirivaḍḍho-syā.

3. Punabbasu-machasaṃ.

Punabbo-syā.

4. Aḍḍhamāsaṃ-machasaṃ, manupa.





[BJT Page 136] [\x 136/]



36. Rāmā ceva surāmā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato mahānīpoti1 vuccatī.



37. Uruvelo ca yasavo ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Yasodharā sirimā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.



38. Aṭṭhāsīti ratanāni accuggato mahāmuni

Obhāsesi 2 disā sabbā cando tārāgaṇe 3 yathā.



39. Cakkavattimaṇi nāma yathā tapati yojanaṃ

Tathe'va tassa ratanaṃ samantā pharati yojanaṃ.



40. Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



41. Tevijjachaḷabhiññehi balappattehi tādihi

Samākulamidaṃ āsi arahantehi sādhuhi 4.



42. Te'pi sabbe amitayasā vippamuttā nirūpadhī

Ñāṇālokaṃ dassayitvā nibbutā te mahāyasā.



43. Sumedho jinavaro buddho medhārāmamhi nibbuto

Dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesato'ti.



Sumedha buddhavaṃso.



1. Nimboti-sīmu, nimbarukkhoti-syā. 2. Pahāseti-mavi, obhāseti-syā.

3. Tāragaṇe-mavi. 4. Tādihi [PTS.] Sāsanaṃ-syā.





[BJT Page 138] [\x 138/]



12. Sujāta buddhavaṃso

[PTS Page 039] [\q 39/]

1. Tatthe'va maṇḍakappamhi sujāto nāma nāyako

Sīhahanu'sabhakkhandho appameyyā durāsado.



2. Cando'ca vimalo suddho sataraṃsī'ca patāpavā1

Evaṃ sobhati sambuddho jalanto siriyā sadā2.



3. Pāpuṇitvāna sambuddho kevalaṃ bodhimuttamaṃ

Sumaṅgalamhi nagare dhammakkaṃ pavattayī.



4. Desente pavaraṃ dhammaṃ sujāte lokanāyake

Asītikoṭi abhisamiṃsu paṭhame dhammadesane.

5. Yadā sujāto amitayaso deve vassaṃ upāgamī

Sattatiṃsasahassānaṃ dutiyābhisamayo ahū.



6. Yadā sujāto asamasamo upagañchi 3 pitusantikaṃ

Saṭṭhisatasahassānaṃ tatiyābhisamayo ahū.



7. Sannipātā tayo āsuṃ sujātassa mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittānatādinaṃ.



8. Abhiññābalattānaṃ appattānaṃ4 bhavābhave

Saṭṭhisatasahassāni 5 paṭhamaṃ sannipatiṃsu te.



9. Punāparaṃ sannipāte tidīvorohane jine

Paññāsasatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.



10. Upasaṅkamanto naravasabhaṃ6 tassa yo aggasāvako

Catūhi sata sahassehi sambuddhaṃ upasaṅkami.



1. Tāpavā- sīmu. 2. Pahā-sīmu. 3. Upagacchi-sīmu, manupa.

4. Appamattānaṃ-sīmu.

Appavattā, -pu.

5. Saṭṭhisata sahassānaṃ-sīmu. 6. Narāsabhaṃ-machasaṃ, naramusabhaṃ-syā.





[BJT Page 140] [\x 140/]



11. Ahaṃ tena samayena catudīpamhi issaro

Antalikkhacaro āsiṃ cakkavatti mahabbalo



12. Loke acchariyaṃ disvā abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ

Upagantvāna candiṃ so sujātaṃ lokanāyakaṃ.



13. Catudīpe mahārajjaṃ ratane satta uttame

Buddhe niyyādayitvāna pabbajiṃ tassa santike.



14. Arāmikā jānapadā1 uṭṭhānaṃ paṭipiṇḍiya 2 upanenti bhikkhusaṅghassa paccayaṃ sayanāsanaṃ.



15. So'pi maṃ buddho3 vyākāsi dasasahassimhi issaro ti sakappasahassamhi ayaṃ buddho bhavissati.



16. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



17. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato.

Tattha pāyāsamaggayha nerañjamupehiti.



18. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino.

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



19. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



20. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



21. Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



22. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



23. Citto ca hatthālavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



1. Janapade-sīmu, syā. 2. Paṭipiṇḍiyaṃ-[PTS. 3.] Tadā -mavi.





[BJT Page 142] [\x 142/]



24. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



25. Ukkuṭṭhi saddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.

26. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



27. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



28. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.

[PTS Page 040] [\q 40/]

29. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhīyyo bhāsaṃ janesa'haṃ

Adhiṭṭhāhiṃ vataṃ uggaṃ dasapāramīpūriyā.



30. Suttantaṃ vinayañcā'pi navaṅgaṃ satthusāsanaṃ

Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.



31. Tattha'ppamatto viharanto brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ

Abhiññāpāramiṃ gantvā brahmalokamagacchahaṃ.



32. Sumaṅgalaṃ nāma nagaraṃ uggato nāma khattiyo

Mātā pabhāvatī nāma sujātassa mahesino.



33. Navavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Sirī upasirī nandā tayo pāsādamuttamā.



34. Tevisatisahassāni nāriyo samalaṅkatā

Sirinandā nāma nārī upaseno nāma atrajo.



35. Nimitte caturo disvā assayānena nikkhami

Anūnanavamāsāni padhānaṃ padahī jino.



* Bhīyyobhāvetva mānasaṃ

9 Buddhavaṃso 26 gā.





[BJT Page 144] [\x 144/]



36. Brahmunā yācito nanto sujāto loka nāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro sumaṅgalū'yyānamuttame.



37. Sudassano ca devo1 ca ahesuṃ aggasāvakā

Nārado nāmupaṭṭhāko sujātassa mahesino.

38. Nāgā ca nāgasamālā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato mahāvelū'ti vuccati.



39. So ca rukkho jātaruciro2 acchiddo hoti pattako3

Ujuvaṃso brahā hoti dassanīyo manoramo.



40. Ekakkhandho pavaṭṭhitvā4 tato sākhā pabhijjatha 5

Yathā subaddho morahattho evaṃ sobhati so dumo.



41. Na tassa kaṇṭakā6 honti nā'pi chiddaṃ mahā ahu

Vitthiṇṇasākho aviralo sandacchāyo manoramo.



42. Sudatto ceva citto ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Subhaddā ceva padumā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



43. Paññāsa ratano āsi uccattanena 7 so jino sabbākāravarūpeto sabbaguṇamupāgato.



44. Tassappabhā asamasamā niddhāvati samantato

Appamāṇo atuliyo ca opantehi anūpamo.



45. Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



46. Yathāpi sāgare ūmī gagane tārakā yathā

Evaṃ tadā pāvacanaṃ arahantehi cittitaṃ8.

[PTS Page 041] [\q 41/]

47. So ca buddho asamasamo guṇāni ca tāni atuliyāni

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



48. Sujāto jinavaro buddho sīlārāmamhi nibbuto

Tatthe'va tassa cetiyo tīṇi gāvuta muggato'ti.



Sujāta buddhavaṃso dvādasamo.



1. Sudevo-sīmu. 2. Ghanaruciro-sīmu.



Ghanakkhandho-syā, machasaṃ. 3. Chaddaṃ hoti parittakaṃ-pu.

Acchaddo hoti pattiko-machasaṃ.

4. Pavaḍḍhetvā-sīmu, -[PTS. 5.] Pahijjati-mavi. Abhijjati-sīmu. 6. Kaṇḍakā-sīmu. 7. Uccatarena-sīmu. 8. Vicittikaṃ-[PTS.]





[BJT Page 146] [\x 146/]



13. Piyadassī buddhavaṃso



1. Sujātassa aparena sayambhū1 loka nāyako

Durāsado asamasa piyadassī mahāyaso.



2. So'pi buddho amitayaso ādicco'va virocati

Nihantvāna tamaṃ sabbaṃ2 dhammacakkaṃ pavattayī.



3. Tassā'pi atulatejassa ahesuṃ abhisamayā tayo

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamā'bhisamayo ahū.



4. Sudassano devarājā micchādiṭṭhima' rocayī

Tassa diṭṭhiṃ vinodento satthā dhamma ma' desayī.



5. Janasannipāto atulo mahāsannipatī tadā

Navutikoṭisahassānaṃ dutiyābhisamayo ahū.



6. Yadā doṇamukhaṃ hatthiṃ vinesi narasārathi

Asītikoṭisahassānaṃ tatiyā'bhisamayo ahū.

7. Sannipātā tayo āsuṃ tassā'pi piyadassino

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo.



8. Tato paraṃ navutikoṭī samiṃsu ekato munī

Tatiye sannipātamhi asītikoṭiyo ahū.



9. Ahaṃ tena samayena kassapo nāma brāhmaṇo

Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānapāragū.



10. Tassa dhammaṃ suṇitvāna pasādaṃ janayiṃ ahaṃ

Koṭisatasahassehi saṅghārāmaṃ amāpayiṃ.



11. Tassa datvāna ārāmaṃ haṭṭho saṃviggamānaso

Sareṇa pañcasīle ca 3 daḷhaṃ katvā samādiyiṃ4



12. So'pi maṃ buddho vyākāsi saṅghamajjhe nisīdiya

Aṭṭhārase kappasate ayaṃ buddho bhavissati.



1. Sambuddho-sīmu. 2. Sabbaṃ tamaṃ nihantvāna-machasaṃ. 3. Saraṇaṃ pañcasīlañca-sīmu.

4. Samādayi-manupa.





[BJT Page 148] [\x 148/]



13. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



14. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



15. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlaṃ hi ehiti.



16. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



17. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



18. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



19. Khemaṃ uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā.

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.

20. Citto ca hatthālavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassīno.



21. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



22. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



23. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



24. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhātitthe hahetvāna uttaranti mahānadiṃ.

[PTS Page 042] [\q 42/]

25. Evame'va mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



[BJT Page 150] [\x 150/]



26. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsi dasapāramīpūriyā.



27. Sudhaññaṃ nāma nagaraṃ sudatto nāma khattiyo

Sucandā nāma1 janikā piyadassissa satthuno.



28. Nava vassa sahassāni agāramajjhaso vasī

Sunimmalavimalagiribrahā2 tayo pāsādamuttamā.



29. Tettiṃsatisahassāni nāriyo samalaṅkatā

Vimalā nāma nārī ca kañcanāvelo3 nāma atrajo.



30. Nimitte caturo disvā rathayānena nikkhami

Chamāsaṃ padhānacāraṃ acarī purisuttamo.



31. Brahmunā yācito santo piyadassī mahāmuni

Vatti cakkaṃ mahāvīro usabhuyyāne manorame



32. Pālito sabbadassī 4 ca ahesuṃ aggasāvakā

Sobhito nāmupaṭṭhāko piyadassissa satthuno.



33. Sujātā dhammadinnā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato kakudho'ti pavuccati.



34. Sandhako5 dhammako6 ceva ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Visākhā7 dhammadinnā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



35. So'pi buddho amitayaso dvattiṃsavaralakkhaṇo

Asītihatthamubbedho sālarājā'va dissati.

36. Aggīcanda suriyānaṃ natthi tādisikā pabhā

Yathā ahu 8 pabhā tassa asamassa mahesino.



37. Tassā'pi devadevassa āyu tāvatakaṃ ahū

Navutivassasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.



38. So'pi buddho asamasamo yugāni'pi tāni atuliyāni

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



39. So piyadassī munivaro assatthārāmamhi nibbuto

Tattheva tassa jinathūpo tīṇi yojana muggato'ti.



Piyadassī buddhavaṃso terasamo.



1. Candānamāsi-machasaṃ, 2. Giriguhā-machasaṃ. 3. Kañcanacelo-sīmu.

4. Piyadassī-sīmu, manupa. 5. Santako-sīmu. 6. Dhammiko-sīmu.

Sandako-syā. 7. Visikho-sīmu. 8. Āsuṃ-mavi.





[BJT Page 152] [\x 152/]



14. Atthadassī buddhavaṃso

[PTS Page 043] [\q 43/]

1. Tatthe'va maṇḍakappamhi atthadassī narāsabho1

Mahā tamaṃ nihantvāna patto sambodhimuttamaṃ.



2. Brahmunā yācito santo dhammacakkaṃ pavattayī

Amatena tappayī lokaṃ dasasahassī sadevakaṃ.



3. Tassā'pi lokanāthassa ahesuṃ abhisamayā tayo

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo ahū.



4. Yadā buddho atthadassī carati devacārikaṃ

Koṭisatasahassānaṃ dutiyā'bhisamayo ahū.

5. Punāparaṃ yadā buddho desesi pitusantike

Toṭisatasahassānaṃ tatiyā'bhisamayo ahū.



6. Sannipātā tayo āsuṃ tassā'pi ca mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna'tādinaṃ.



7. Aṭṭhanavutisahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo

Aṭṭhāsītisahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.



8. Aṭṭhasattatisahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo

Anupādāvimuttānaṃ vimalānaṃ mahesinaṃ.



9. Ahaṃ tena samayena jaṭilo uggatāpano

Susīmo2 nāma nāmena mahiyā seṭṭhasammato



10. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pāricchattakaṃ

Devalokā haritvāna 3 sambuddhaṃ abhipūjayiṃ.



11. Sopi maṃ buddho4 vyākāsi atthadassī mahāmuni

Aṭṭhāraso kappasate ayaṃ buddho bhavissati.



1. Mahāyaso-mavi. 2. Supino-manupa, susimo-[PTS. 3.] Devalokato ā haritvā. 4. Tadā-bu. A.





[BJT Page 154] [\x 154/]



12. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



13. Ajapālarukkhamulasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



14. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



15. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi brajjhissati mahāyaso.



16. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



17. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nā'mupaṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



18. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



19. Citto ca hatthālavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassa sataṃ tassa gotamassa yasassino.



20. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



21. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



22. Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ



23. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhātitthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



24. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcami'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.





[BJT Page 156] [\x 156/]



25. Tassā'pi vacanaṃ sutvā haṭṭho saṃviggamānaso

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramīpūriyā.



26. Sobhanaṃ nāma nagaraṃ sāgaro nāma khattiyo

Sudassanā nāma janitā atthadassissa satthuno.



27. Dasavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Amaragirisuragirigirivāhanā1 tayo pāsādamuttamā.



28. Tettiṃsatisahassāni 2 nāriyo samalaṅkatā

Visākhā nāma sā nārī selo3 nāmā'si atrajo.

[PTS Page 044] [\q 44/]

29. Nimitte caturo disvā assayānena nikkhamī

Anunaaṭṭhamāsāni padhānaṃ padahī jino.



30. Brahmunā yācito santo atthadassī mahāyaso

Vatti cakkaṃ mahāvīro anomuyyāne narāsabho.



31. Santo ca upasanto ca ahesuṃ aggasāvakā

Abhayo nāmu'paṭṭhāko atthadassissa satthuno.



32. Dhammā ce'va sudhammā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato campako'ti pavuccati.



33. Nakulo ca nisabho ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Makilā ca sunandā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



34. So'pi buddho asamasamo asīti ratanuggato4

Sobhati sālarājā'va uḷurājā'va pūrito.



35. Tassa pākatikā raṃsī 5 anekasatakoṭiyo

Uddhaṃ adho dasadisā pharanti yojanaṃ tadā6.



36. So'pi buddho narāsabho sabbasattu'ttamo muni

Vassasatasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.



37. Atulaṃ dassetvā obhāsaṃ virocetvā sadevake

So'pi aniccataṃ patto yatha'ggu'pādānasaṅkhayā.



38. Atthadassī jinavaro anomārāmamhi nibbuto

Dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesato'ti.



Atthadassī buddhavaṃso cuddasamo.



1. Aparagirisugirivāhano-machasaṃ. 2. Tettisaṃca-sīmu. 3. Sono-sīmu. Seno-[PTS. 4.] Buddhavaṃse 26 gā. 6. Sadā-machasaṃ.





[BJT Page 158] [\x 158/]



15. Dhammadassī buddhavaṃso

[PTS Page 045] [\q 45/]

1. Tatthe'va maṇḍakappamhi dhammadassī mahāyaso

Tama'ndhakāraṃ vidhametvā atirocati sadevake.



2. Tassā'pi atulatejassa dhammacakkappavattane

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamā'bhi samayo ahū.



3. Yadā buddho dhammadassī vinesi sañjayaṃ isiṃ

Tadā navutikoṭīnaṃ dutiyā'bhisamayo ahu.



4. Yadā sakko upagañji sahapariso1 vināyakaṃ

Tadā asīti koṭīnaṃ tatiyā'bhisamayo ahū.



5. Tassā'pi devadevassa sannipātā tayo ahū 2

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna' tādinaṃ.



6. Yadā buddho dhammadassī saraṇe vassaṃ upāgamī

Tadā koṭisahassānaṃ3 paṭhamo āsi samāgamo.



7. Punā'paraṃ yadā buddho devato eti mānusaṃ4

Tadā'pi satakoṭīnaṃ dutiyo āsi samāgamo.



8. Punā'paraṃ yadā buddho pakāsesi dhute guṇe

Tadā asīti koṭīnaṃ tatiyo āsi samāgamo.



9. Ahaṃ tena samayena sakko āsiṃ purindade

Dibbena gandhamālena 5 turiyena abhipūjayiṃ.



10. So'pi maṃ buddho vyākāsi devamajjhe nisīdiya

Aṭṭhārase kappasate ayaṃ buddho bhavissati.



11. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkakārikaṃ.



12. Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



1. Sapariso-sīmu, machasaṃ. 2. Āsuṃ-mavi, ahuṃ-machasaṃ.

3. Koṭisatasahassānaṃ-sīmu, machasaṃ. 4. Mānuse-sīmu,

5. Dibbagandhenamālena-manupa.



[BJT Page 160] [\x 160/]

13. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



14. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



15. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



16. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



17. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



18. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



19. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



20. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



21. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



22. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



23. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



24. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhīyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramīpūriyā.

25. Saraṇaṃ nāma nagaraṃ saraṇo nāma khattiyo

Sunandā nāma janikā dhammadassissa satthuno.





[BJT Page 162] [\x 162/]



26. Aṭṭha vassasahassāni agāramajjhaso vasī arajo virajo sudassano tayo pāsādamuttamā.



27. Ticattārīsasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Vicatolī nāma nārī atrajo puññavaḍḍhano.

[PTS Page 046] [\q 46/]

28. Nimitte caturo disvā pāsādenā'bhinikkhami

Sattāhaṃ padhānacāraṃ acarī purisuttamo.



29. Brahmunā yācito santo dhammadassī narāsabho

Vatti cakkaṃ mahāvīro migadāye naruttame.



30. Padumo phussadevo ca ahesuṃ aggasāvakā

Sunento nāmu'paṭṭhāko dhammadassissa satthuno.



31. Khemā ca saccanāmā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato bimbijālo1 ti vuccati.



32. Subhaddo kaṭisabho ceva ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Sāliyā ca valiyā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



33. So'pi buddho asamasamo asītihatthamuggato

Atirocati tejena dasasahassimhi dhātuyā.



34. Suphullo sālarājāva vijjū'va gagane yathā

Majjhantike va suriyo evaṃ so upasobhatha 2.



35. Tassā'pi atulatejassa samakaṃ āsi jīvitaṃ

Vassasatasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.



36. Obhāsaṃ dassayitvāna vimalaṃ katvāna sāsanaṃ

Ravicando va gagane nibbuto so sasāvako'ti.



37. Dhammadassī mahāvīro kesārāmamhi 3 nibbuto

Tatthe'va'ssa 4 thūpavaro tiyojana samuggatoti.



Dhammadassī buddhavaṃso paṇṇarasamo.



1. Bimbajālo-sīmu, 2. Upasobhittha-[PTS. 3.] Sālārāmamhi-machasaṃ.

4. So-sīmu. [PTS.]



[BJT Page 164] [\x 164/]



16. Siddhattha buddhavaṃso

[PTS Page 047] [\q 47/]

1. Dhammadassissa aparena siddhattho lokanāyako1

Nihanitvā tamaṃ sabbaṃ suriyo abbhuggato yathā2



2. So'pi patvāna sambodhiṃ3 santārento4 sadevakaṃ

Abhivassi dhammameghenana nibbāpento sadevakaṃ.



3. Tassā'pi atulatejassa ahesuṃ abhisamayā tayo

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamā'bhisamayo ahu.



4. Punā'paraṃ bhīmarathe 5 yadā ahani dundubhiṃ6

Tadā navutikoṭīnaṃ dutiyā'bhi samayo ahu.



5. Yadā buddho dhammaṃ desesi vehāre so puruttame

Tadā navuti koṭīnaṃ tatiyā'bhisamayo ahu.



6. Sannipātā tayo āsuṃ tasmi'mpi dīpaduttame

Khīṇāsavānaṃ vamalānaṃ santacittāna'tādinaṃ.



7. Koṭisatānaṃ navutīnaṃ asītiyā ca koṭīnaṃ

Ete āsuṃ tayo ṭhānā vimalānaṃ samāgame.



8. Ahaṃ tena samayena maṅgalo nāma tāpaso

Uggatejo duppasaho abhiññābalasamāhito.



9. Jambuto phalamā'netvā7 siddhatthassa adāsa'haṃ

Paṭiggahetvā sambuddho idaṃ vacana'mabruvi.



10. Passatha imaṃ tāpasaṃ jaṭilaṃ uggatāpanaṃ

Catunavute ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.



11. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



12. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehitī.



1. Nāmanāyako-sīmu. 2. Suriyovabbhuggato tadā-mavi. 3. Sambuddhaṃ-sīmu.

4. Santāretvā-mavi. 5. Bhīmaraṭṭho-sīmu, [PTS] syā.

6. Yadiāhanidundubhiṃ-[PTS. 7.] Phalamāhatvā-sīmu. [PTS.]





[BJT Page 166] [\x 166/]

13. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



14. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



15. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.

16. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



17. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



18. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



19. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



20. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



21. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



22. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



23. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



24. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhīyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramīpūriyā.

25. Vehāraṃ nāma nagaraṃ udeno nāma khattiyo

Suphassā nāma janikā siddhatthassa mahesino.





[BJT Page 168] [\x 168/]



26. Dasavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Kokāsuppalakokanadā tayo pāsādamuttamā.



27. Tisoḷasasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Sumanā nāma sā nārī anupamo nāma atrajo.



28. Nimitte caturo disvā sivikāyānena nikkhami

Anūnadasamāsāni padhānaṃ padahī jino.

[PTS Page 048] [\q 48/]

29. Brahmunā yācito santo siddhattho lokanāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro migadāye naruttamo. 1



30. Sambalo ca sumitto ca ahesuṃ aggasāvakā

Revato nāmu'paṭṭhāko siddhatthassa mahesino.



31. Sīvalā ca surāmā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato kaṇikāroti vuccati.



32. Suppiyo ca samuddo ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Rammā ceva surammā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



33. So buddho saṭṭhī ratanaṃ ahosi nabhamuggato,

Kañcanagghiya 2 saṃkāso dasasahassī virocati.



34. So'pi buddho asama samo atulo appaṭipuggalo

Vassasatasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.



35. Vipulaṃ3 pabhaṃ dassayitvā pupphāpetvāna sāvake

Vilāsetvā ca samāpatyā4 nibbuto so sāsavako.



36. Siddhattho munivaro buddho anomārāmamhi nibbuto

Tatthe'va'ssa thūpavaro catuyojanamuggato'ti.



Siddhattha buddhavaṃso soḷasamo.



1. Puruttame-sīmu. 2. Kañcanagsika-sīmu. 3. Vimalaṃ-sīmu. 4. Samāpattiyā-sīmu. [PTS]





[BJT Page 170] [\x 170/]



17. Tissa buddhavaṃso



1. Siddhattha aparena assamo appaṭipuggalo

Anantatejo1 amitayaso tisso lokagganāyako.



2. Tama'ndhakāraṃ vidhametvā obhāsetvā sadevakaṃ2

Anukampako mahā vīro loke uppajji cakkhumā.



3. Tassā'pi atulā iddhi atulaṃ sīlaṃ samādhi ca

Sabbattha pāramiṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattayī.



4. So buddho dasasahassimhi viññāpesi giraṃ suciṃ

Koṭisatāni abhisamiṃsu paṭhame dhammadesane.



5. Dutiyo navutikoṭīnaṃ3 tatiyo saṭṭhikoṭiyo4

Bandhanāto5 pamocesi 6 sampatte naramarū tadā.



6. Sannipātā tayo āsuṃ tisse lokagganāyake

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.

7. Khīṇāsavasatasahassānaṃ7 paṭhamo āsi samāgamo

Navuti sata sahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.

[PTS Page 049] [\q 49/]

8. Asīti satasahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ pupphitānaṃ vimuttiyā.



9. Ahaṃ tena samayena sujāto nāma khattiyo

Mahābhogaṃ chaḍḍhayitvā pabbajiṃ isipabbajaṃ.



10. Mayi pabbajite sante uppajji lokanāyako

Buddho'ti saddaṃ sutvāna pīti me upapajjatha.



11. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pāricchattakaṃ

Ubho hatthehi paggayha dhunamāno upāgamiṃ.



1. Anantasīlo-mavi. [PTS. 2.] Sadevake-mavi. 3. Dutiye navutikoṭiyo-sīmu.

4. Tatiyo satta koṭiyo-sīmu. 5. Bandhanāso-sīmu. 6. Vimocesi-[PTS.]

7. Khīṇāsava sahassānaṃ-sīmu.





[BJT Page 172] [\x 172/]



12. Cātuvaṇṇaparivutaṃ tissaṃ lokagganāyakaṃ

Tama'haṃ pupphaṃ gahetvāna matthake dhārayiṃ jinaṃ.



13. So'pi buddho1 vyākāsi janamajjhe nisīdiya

Dvenavute ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.



14. Ahū kapilavhayā rammaṃ nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



15. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato

Tatthapāyāsamaggayha nerañjaramupehitī.



16. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



17. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



18. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.

19. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



20. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



21. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



22. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



23. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



1. Tadā-sīmu.

[BJT Page 174] [\x 174/]

24. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



25. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



26. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



27. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhīyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramīpūriyā.

28. Khemakaṃ nāma nagaraṃ janasandho nāma khattiyo

Padumā nāma janikā tissassa ca mahesino.



29. Sattavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Guhā selanāri nisabhā tayo pāsāda muttamā.



30. Samatiṃsa sahassāni nāriyo samalaṅkatā

Subhaddā nāma sā nāri ānando nāma atrajo.



31. Nimitte caturo disvā assayānena nikkhami

Anūnakaṃ aṭṭhamānaṃ padhānaṃ padahī jino.



32. Brahmunā yācito santo tisso lokagganāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro yasavatīdāyamuttame.



33. Brahmadevo ca udayo ca ahesuṃ aggasāvakā

Samaṅgo1 nāmupaṭṭhāko tissassa ca mahesino.



34. Phussā ce'vā ca sudattā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato asano'ti pavuccati.



35. Sambalo ca sirī 2 ceva ahesuṃ aggupaṭṭhakā

Kisāgotamī upasenā ahesuṃ aggupaṭṭhikā.



1. Samāho-mavi, samago-syā, sumaṅgalo. 2. Sirimā-machasaṃ. -Sīmu.





[BJT Page 176] [\x 176/]



36. So'pi buddho saṭṭhiratano ahu uccattane1 jino

Anupamo asadiso himavā viya dissati.



37. Tassā'pi atulatejassa āyu āsi anuttaro

Vassasatasahassāni loke aṭṭhāsi cakkhumā.



38. Uttamaṃ pavaraṃ seṭṭhaṃ anubhātvā maihāyasaṃ

Jalitvā aggikkhandho'va nibbuto so sasāvako.

[PTS Page 050] [\q 50/]

39. Valāhakova anilena suriyena viya ussāvo

Andhakārova dīpena nibbuto so sasāvako.



40. Tisso jinavaro buddho nandārāmamhi nibbuto

Tatthe'va tassa jinathūpo tīṇi yojanamussito'ti.



Tissa buddhavaṃso sattarasamo.



1. Uccatarena - sīmu.





[BJT Page 178] [\x 178/]



18. Phussa buddhavaṃso



1. Tatthe'va maṇḍakappamhi ahu satthā anuttaro

Anupamo asadiso1 phusso lokagganāyako.



2. So'pi sabbaṃ tamaṃ hantvā vijaṭetvā mahājaṭaṃ

Sadevakaṃ tappayanto abhivassī amatambunā.



3. Dhammacakkaṃ pavattente phusse nakkhattamaṅgale

Koṭisatasahassānaṃ paṭhamā'bhisamayo ahū.



4. Navutisatasahassānaṃ dutiyā'bhisamayo ahū

Asītisatasahassānaṃ tatiyā'bhisamayo ahū.



5. Sannipātā tayo āsuṃ phussassa'pi mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna'tādinaṃ.



6. Saṭṭhisatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo

Paññāsasatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.



7. Cattārīsasatasahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo

Anupādā vimuttānāṃ vocchinnapaṭisandhinaṃ.

8. Ahaṃ tena samayena vijitāvi nāma khattiyo

Chaḍḍayitvā2 mahārajjaṃ pabbajiṃ tassa santike.

9. So'pi maṃ buddho vyākāsi phusso lokagganāyako

Ito dve navuti 3 kappe ayaṃ buddho bhavissati.



10. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



11. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.



1. Asamasamo-sīmu. 2. Jāḍḍayitvāna-sīmu. 3. Dvānavrate-mavi, dvenavute-sīmu.





[BJT Page 180] [\x 180/]



12. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti.



13. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



14. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.

15. Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



16. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



17. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



18. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



19. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



20. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



21. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajhiya

Heṭṭhā titthe1 gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



22. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi'maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



23. Tassā'pi vacanaṃ sutvā bhīyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramīpūriyā.



24. Suttantaṃ vinayañcā'pi navaṅgaṃ satthusāsanaṃ

Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.



1. Titthaṃ -mua.



[BJT Page 182] [\x 182/]

[PTS Page 051] [\q 51/]

25. Tatthappa'matto viharanto brahmaṃ bhāvetva1 bhāvanaṃ

Abhiññāsu pāramiṃ gantvā brahmaloka' magaccha'haṃ.



26. Kāsikaṃ nāma nagaraṃ jayaseno nāma khattiyo

Sirimā nāma janikā phussa'ssāpi mahesino.



27. Navavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Garuḷapakkhahaṃsasuvaṇṇahārā2 tayo pāsādamuttamā.



28. Tīṇidasasahassāni 3 nāriyo samalaṅkatā

Kisāgotamī nāma nāri anupamo4 nāma atrajo.



29. Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami

Chamāsaṃ padhānacāraṃ acarī purisuttamo.



30. Brahmunā yācito santo phusso lokagganāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro migadāye naruttamo.



31. Surakkhito5 dhammaseno ca ahesuṃ aggasāvakā

Sabhiyo nāmu'paṭṭhāko phussassa ca mahesino.



32. Cālā ca upacālā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato āmaṇḍo'ti pavuccati.



33. Dhanañjayo visākho ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Padumā ce'va nāgā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.



34. Aṭṭhapaññāsaratanaṃ so'pi accuggato muni

Sobhati sataraṃsīva ulurājāva pūrito6.



35. Navutivassasahassāni āyu vijjati tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



36. Ovaditvā bahū satte santāretvā mahājane

So'pi satthā atulayaso nibbuto'so sasāvako7.



37. Phusso jinavaro satthā setārāmamhi 8 nibbuto

Dhātuvitthārikaṃ āsī tesu tesu padesato'ti.



Phussa buddhavaṃso aṭṭhārasamo.



1. Bhāvetvā-[PTS. 2.] Garuḷapakkhahaṃsasuvaṇṇabhārā- machasaṃ. Garuḷa haṃsa suvaṇṇatārā- syā.

3. Tevīsatisahassāni-sīmu. 4. Ānando-sīmu. 5. Sukhito-sīmu.

6. Uḷurajāva pūjito-mavi. 7. Nibbutovasasāko-mavi.

8. Sotārāmamhi-sīmu, senāramamhi-syā-machasaṃ.





[BJT Page 184] [\x 184/]



19. Vipassī buddhavaṃso

[PTS Page 052] [\q 52/]

1. Phussassa ca aparena sambuddho dipaduttamo

Vipassī nāma nāmena loke uppajji cakkhumā1.

2. Avijjaṃ sabbaṃ padāletvā patto sambodhimuttamaṃ

Dhammacakkaṃ pavattetuṃ pakkāmi bandhumatiṃ puraṃ.



3. Dhammacakkaṃ pavattetvā ubho bodhesi nāyako

Gaṇanāya na vattabbo paṭhamā'bhisamayo ahu.



4. Punāparaṃ amitayaso tattha saccaṃ pakāsayi

Caturāsīti sahassānaṃ dutiyā'bhīsamayo ahū.



5. Caturāsīti sahassāni sambuddhaṃ anupabbajuṃ

Tesamārāmapattānaṃ dhammaṃ desesi cakkhumā.



6. Sabbākārena bhāsato sutvā upanisādino2

Te'pi dhammaṃ varaṃ gantvā tatiyā'bhisamayo ahū.



7. Sannipātā tayo āsuṃ vipassissa mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittānatādinaṃ.



8. Aṭṭhasaṭṭhisatasahassānaṃ3 paṭhamo āsi samāgamo

Bhikkhusatasahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.



9. Asītibhikkhusahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo

Tattha bhikkhugaṇamajjhe sambuddho atirocati.



10. Ahaṃ tena samayena nāgarājā mahiddhiko

Atulo nāma nāmena puññavanto jutindharo.



11. Nekānaṃ nāgakoṭīnaṃ parivāretvāna'haṃ tadā

Vajjento' dibbaturiyehi lokajeṭṭhaṃ upāgamiṃ.



1. Nāyako-sīmu. 2. Bhāsate sutvā upanissa jine-sīmu. 3. Aṭṭhasaṭṭhisahassānaṃ-sīmu.





[BJT Page 186] [\x 186/]



12. Upasaṅkamitvā sambuddhaṃ vipassiṃ lokanāyakaṃ

Maṇimuttaratanakhacitaṃ sabbābharaṇabhūsitaṃ

Nimantetvā dhammarājassa suvaṇṇapīṭha' madāsahaṃ.



13. So'pi maṃ buddho vyākāsi saṅghamajjhe nisīdiya

Ekanavute ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.

14. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.

[PTS Page 053] [\q 53/]

15. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjara'mupehiti.



16. Nerañjarānadītīre pāyāsaṃ asati jino,

Paṭiyattavaramaggena bodhimūla'mupehiti.



17. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍamanuttaraṃ

Assatthamūle sambodhiṃ bujjhissati mahāyaso.



18. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



19. Anāsavā vītarāgā1 santacittā samāhitā

Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānandonā'mupaṭṭhāko2 upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



20. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati.



21. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



22. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



1. Vītamalā-sīmu. 2. Ānando nāma nāmena - mavi.





[BJT Page 188] [\x 188/]



23. Ukkuṭṭhi saddaṃ vattenti apphoṭhenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



24. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



25. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



26. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



27. Tassā'haṃ vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasa pāramī puriyā.

28. Nagaraṃ bandhumatī nāma bandhumā nāma khattiyo

Mātā bandhumatī nāma vipassissa mahesino.



29. Aṭṭhavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Nando sunando sirimā tayo pāsādamuttavā.



30. Tivattārīsa sahassāni nāriyo samalaṅkatā

Sutanā nāma sā nāri samavattakkhandho nāma atrajo.



31. Nimatte caturo disvā rathayānena nikkhamī

Anūnaaṭṭhamāsāni padhānaṃ padahī jino.



32. Brahmunā yāvito santo vipassī lokanāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro migadāyo naruttamo.



33. Khaṇḍo1 ca tissanāmo ca ahesuṃ aggasāvakā

Asoko nāmu'paṭṭhāko vipassissa mahesino.



34. Candā ca candamittā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato pāṭalī'ti pavuccati.



1. Khandho - sīmu.





[BJT Page 190] [\x 190/]



35. Punabbasumitto nāgo ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Sirimā uttarā ceva ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



36. Asīti hatthamubbedho1 vipassī lokanāyako

Pabhā niddhāvati tassa samantā satta yojane.



37. Asīti vassasahassāni āyu buddhassa tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



38. Bahū deve manusse ca bandhanā parimocayī

Maggā' maggañca ācikkhi avasesaputhujjane.

[PTS Page 054] [\q 54/]

39. Ālokaṃ dassayitvāna desetvā2 amataṃ padaṃ

Jalitvā aggikkhandho'va nibbuto so sasāvako.



40. Iddhivaraṃ puññavaraṃ lakkhaṇaṃ ca kusumitaṃ

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



41. Vipassījinavaro buddho3 sumittārāmamhi nibbuto

Tatthe'va tassa thūpavaro sattayojana mussito'ti.



Vipassī buddhavaṃso ekūnavīsatimo.



1. Asītihatthubbedho-mavi. 2. Desitvā-sīmu. 3. Dhīro-sīmu.





[BJT Page 192] [\x 192/]



20. Sikhī buddhavaṃso



1. Vipassissa aparena sambuddho dipaduttamo

Sikhīvhayo1 āsi jino asamo appaṭipuggalo.



2. Mārasenaṃ pamadditvā2 patto sambodhimuttamaṃ

Dhammacakkaṃ pavattesi anukampāya pāṇinaṃ.



3. Dhammacakkaṃ pavattente sikhimhi muni puṅgave 3 koṭisatasahassānaṃ paṭhamā'bhisamayo ahū.



4. Aparampi dhammaṃ desento gaṇaseṭṭhe naruttame

Navutikoṭisahassānaṃ dutiyā'bhisamayo ahū.



5. Yamakaṃ pāṭihīrañca dassayante sadevake

Asītikoṭisahassānaṃ tatiyā'bhisamayo ahū.



6. Sannipātā tayo āsuṃ sikhissa'pi mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna'tādinaṃ.



7. Bhikkhusatasahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo

Asīti bhikkhusahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.



8. Sattati bhikkhusahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo

Anupalitto padūmaṃ'va toyamhi sampavaḍḍhitaṃ.



9. Ahaṃ tena samayena arindamo nāma khattiyo

Sambuddhapamukhaṃ saṅghaṃ annapānena tappayiṃ.



10. Bahu dussavaraṃ datvā dussakoṭiṃ anappakaṃ

Alaṅkataṃ hatthiyānaṃ sambuddhassa adāsa'haṃ.



11. Hatthiyānaṃ nimminitvā kappiyaṃ upanāmayiṃ

Pūrayiṃ mānasaṃ mayhaṃ niccaṃ daḷhamupaṭṭhitaṃ.



1. Sikhīsavhayo nāma-sīmu. 2. Pahinditvā-mavi. 3. Jinapuṅgave-mavi. Machasaṃ. Syā.





[BJT Page 194] [\x 194/]

[PTS Page 055] [\q 55/]

12. So'pi maṃ buddho vyākāsi sikhīlokagganāyako

Ekatiṃse ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.

13. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



14. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjara'mupehiti.



15. Nerañjarānadītīre pāyāsaṃ asati jino,

Paṭiyattavaramaggena bodhimūla'mupehiti.



16. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍamanuttaraṃ

Assatthamūle sambodhiṃ bujjhissati mahāyaso.



17. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



18. Anāsavā vītarāgā1 santacittā samāhitā

Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānandonāmu 'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



19. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati.



20. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



21. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



22. Ukkuṭṭhi saddaṃ vattenti apphoṭhenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



[BJT Page 196] [\x 196/]

23. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



24. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



25. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



26. Tassā'haṃ vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vata madhiṭṭhāsiṃ dasa pāramī puriyā.

27. Nagaraṃ aruṇavatī nāma aruṇavā nāma 1 khattiyo

Pabhāvati nāma janikā sikhissa ca mahesino.



28. Sattavassasahassāni agāramajjhaso vasī

Sucando girivasabho tayo pāsādamuttamaṃ.



29. Catuvīsati sahassāni nāriyo samalaṅkatā

Sabbakāmā nāma nāri atulo nāma atrajo.



30. Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami

Aṭṭhamāsaṃ padhānavāraṃ acarī purisuttamo.

31. Brahmunā yācito santo sikhī lokagganāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro migācire naruttamo2.



32. Abhibhū sambhavo nāma ahesuṃ aggasāvakā

Khemaṅkaro nāmu'paṭṭhāko sikhissa'pi mahesino.



33. Makhilā3 ca padumā ceti ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato puṇḍarīkoti vuccati.



34. Sirivaḍḍho ca nando4 ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Cittā ce'va suguttā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



1. Aruṇo nāma-sīmu, machasaṃ, syā. 2. Migadāye - sīmu.

3. Akhilā-sīmu. 4. Cando - sīmu.





[BJT Page 198] [\x 198/]



35. Uccattanena so buddho sattati hatthamuggato

Kañcanagghiya 1 saṃkāso dvattiṃsavaralakkhaṇo.



36. Tassa 2 byāmappabhā kāyā divārattiṃ nirantaraṃ

Diso disaṃ niccharanti tīṇiyojanaso pabhā.



37. Sattativassasahassāni āyu tassa mahesino

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



38. Dhammameghaṃ pavassetvā temayitvā sadevake

Khemantaṃ3 pāpayitvāna nibbuto so sasāvako.



39. Anuvyañjanasampannaṃ dvattiṃsavaralakkhaṇaṃ

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



40. Sikhī munivaro buddho dussārāmamhi nibbuto

Tatthe'va tassa thūpavaro tīṇiyojanamuggato.



Sikhī buddhavāso vīsatimo.



1. Kañcanagghika-sīmu. 2. Tassāpi-machasaṃ, sīmu, syā. 3. Khemattaṃ-sīmu.





[BJT Page 200] [\x 200/]



21. Vessabhū buddhavaṃso

[PTS Page 056] [\q 56/]

1. Tattheva maṇḍakappamhi asamo appaṭipuggalo

Vessabhū nāma nāmena loke uppajji nāyako.

2. Ādittanti ca 1 rāgaggi taṇhānaṃ vijitaṃ tadā

Nāgo'va bandhanaṃ chetvā patto sambodhimuttamaṃ.



3. Dhammacakkaṃ pavattente 2 vessabhūlokanāyake

Asītikoṭisahassānaṃ paṭhamā'bhisamayo ahū.



4. Pakkante cārikaṃ raṭṭhe lokajeṭṭhe 3 narāsabhe

Sattati koṭisahassānaṃ dutiyā'bhisamayo ahū.

5. Mahādiṭṭhiṃ vinodento pāṭihīraṃ karoti so

Samāgatā naramarū dasasahassī sadevake.

6. Mahā acchariyaṃ disvā abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ

Devā ce'va manussā ca bujjhare saṭṭhikoṭiyo.



7. Sannipātā tayo āsuṃ vessabhussa mahesino

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.



8. Asītibhikkhusahassānaṃ paṭhamo āsi samāgamo

Sattatibhikkhusahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo.



9. Saṭṭhi bhikkhusahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo

Jarādi bhayā'tītānaṃ4 orasānaṃ mahesino.



10. Ahaṃ tena samayena sudassano nāma khattiyo

Nimantetvā mahāvīraṃ dānaṃ datvā mahārahaṃ

Annapānena vatthena sasaṅghaṃ jinamapūjayiṃ.



1. Ādittaṃ vata-machasaṃ, asittamva-sīmu. 2. Dhammacakkappavattane - sīmu.

Ādittaṃ ida - syā. 3. Lokaseṭṭhe - mavi. 4. Jarādibhayabhītānaṃ - sīmu. Machasaṃ.





[BJT Page 202] [\x 202/]



11. Tassa budadhassa asamassa cakkaṃ vattita'muttamaṃ

Sutvāna paṇītaṃ dhammaṃ pabbajja'mahirocayiṃ.



12. Mahādānaṃ pavattetvā rattiṃ divamatandito

Pabbajjaṃ guṇasampannaṃ pabbajiṃ jinasantike.

13. Ācāraguṇasampanno vattasīlasamāhito

Sabbaññutaṃ gavesanto ramāmī jinasāsane



14. Saddhāpītimu'pāgantvā pāde vandāmi satthari1

Pīti uppajjatī mayhaṃ bodhiyāye'va kāraṇā.



15. Anivattimānasaṃ2 ñatvā sambuddho etada'bravi

Ekatiṃse ito kappe ayaṃ buddho bhavissati.



16. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



17. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsaṃ paggayha neraṃjaramupehiti.



18. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ ādāya so jino

Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamupehiti.



19. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.



20. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



21. Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā

Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ



1. Saddhāpītiṃ upagantvā buddhaṃ vandāmi sattharaṃ - machasaṃ.

Sddhāpītiṃ upāgantvā buddhaṃ vandāmi satthāraṃ - sīmu.

Saddhāpītiṃ uppādetvā buddhaṃ vandāmi sattharaṃ - syā.

2. Anivattamānasaṃ - sīmu, machasaṃ.





[BJT Page 204] [\x 204/]

[BJT Page 204] [\x 204/]



22. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



23. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



24. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



25. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti apphoṭenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



26. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



27. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



28. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi maṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.

[PTS Page 057] [\q 57/]

29. Tassā'haṃ vacanaṃ sutvā bhīyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramīpūriyā.



30. Anūpamaṃ1 nāma nagaraṃ suppatito nāma khattiyo

Mātā yasavatī nāma vessabhussa mahesino.



31. Chabbassasahassāni agāramajjhaso vasī

Rucisurucirativaḍḍhano2 tayo pāsādamuttamā.



32. Anūnatiṃsasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Sucittā nāma sā nārī suppabuddho nāma atrajo.



1. Anomaṃ-sīmu, machasaṃ. 2. Rucisurucivaḍḍhamānā-sīmu, rucisurucivaḍḍhakā-syā.





[BJT Page 206] [\x 206/]



33. Nimitte caturo disvā sivikāyā'bhinikkhamī

Cha māsaṃ padhānacāraṃ acarī purisuttamo.



34. Brahmunā yācito santo vessabhulokanāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro aruṇārāme naruttamo.



35. Soṇo ca uttaro ceva ahesuṃ aggasāvakā

Upasanto nāmu'paṭṭhāko vessabhussa mahesino.



36. Dāmā1 deva samālā ca ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato sālo iti pavuccati 2.



37. Sotthiko ceva rammo ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Gotamī ca sirimā ca 3 ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



38. Saṭṭhiratanamubbedho hemayūpasamūpamo

Kāyā niccharatī raṃsi 4 rattiṃ sikhī va pabbate.



39. Saṭṭhivassasahassāni āyu vijjati tāvade5

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



40. Dhammaṃ vitthārikaṃ katvā vibhajitvā mahājanaṃ

Dhammanāvaṃ ṭhapetvāna nibbuto so sasāvako.



41. Dassanīyaṃ sabbajanaṃ vihārañciriyāpathaṃ

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā



42. Vessabhū jinavaro satthā khemārāmamhi 6 nibbuto

Dhātu vitthārikaṃ āsī tesu tesu padesatoti.



Vessabhū buddhavaṃso ekavīsatimo.



1. Rāmā-machasaṃ. 2. Mahā sāloti vuccati-sīmu, machasaṃ.

3. Kāligotamī-mavi, gotami sirimāceva-machasaṃ. 4. Rasmimachasaṃ.

5. Āyu tassa, mahesino-mavi. 6. Kheme migadāye-mavi.





[BJT Page 208] [\x 208/]



22. Kakusandha buddhavaṃso

[PTS Page 058] [\q 58/]

1. Vessabhussa aparena sambuddho dipaduttamo

Kakusandho1 nāma nāmena appameyyā durāsado

2. Ugghāṭetvā sabbabhavaṃ cariyāpāramiṃ gato

Sīho'ca pañjaraṃ bhetvā patto sambodhimuttamaṃ.



3. Dhammacakkaṃ pavattante kakusandhe lokanāyake

Cattāḷīsa 2 koṭisahassānaṃ paṭhamā'bhisamayo ahū.



4. Antalikkhamhi ākāse yamakaṃ katvā vikubbanaṃ

Tiṃsakoṭisahassānaṃ bodhesi devamānuse.



5. Naradevassa yakkhassa catusaccappakāsane

Dhammā'bhisamayo tassa gaṇanāto asaṅkhīyo.



6. Kakusandhassa 3 bhagavato eko āsisamāgamo

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna tādinaṃ.



7. Cattāḷīsasahassānaṃ tadā4 āsi samāgamo

Danta bhūmimanuppattānaṃ āsavārigaṇakkhayā5



8. Ahaṃ tena samayena khemo nāmāsiṃ khattiyo6

Tathāgate jinaputte ca dānaṃ datvā anappakaṃ.



9. Pattañca cīvaraṃ datvā añjanaṃ madhulaṭṭhikaṃ

Imetaṃ patthitaṃ sabbaṃ paṭiyādemi 7 varaṃ varaṃ.



10. So'pi maṃ muni vyākāsi kakusandho lokanāyako8

Imamhi bhaddake kappe 9 ayaṃ buddho bhavissati.

1. Kukkusandho-syā. 2. Cattārisaṃ-sīmu. 3. Kukkusandhassa-syā.

4. Dutiyo-sīmu. 5. Āsavādigaṇakkhayā-sīmu. [PTS. 6.] Khemo nāma khattiyā-mavi.

7. Paṭiyādetvā-sīmu. 8. Vināyako-sīmu. 9. Imamhi bhaddakappamhi-mavi.





[BJT Page 210 [\x 210/] 11.] Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



12. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjara'mupehiti.



13. Nerañjarānadītīre pāyāsaṃ asati jino,

Paṭiyattavaramaggena bodhimūla'mupehiti.



14. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍamanuttaraṃ

Assatthamūle sambodhiṃ bujjhissati mahāyaso.



15. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



16. Anāsavā vītarāgā1 santacittā samāhitā

Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānandonāmu 'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



17. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati.



18. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



19. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



20. Ukkuṭṭhi saddaṃ vattenti apphoṭhenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



21. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



22. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.





[BJT Page 212] [\x 212/]

23. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



24. Tassā'haṃ vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vata madhiṭṭhāsiṃ dasa pāramī puriyā.

25. Nagaraṃ khemavatī nāma khemo nāmāsa'haṃ tadā

Sabbaññutaṃ gavesanto pabbajiṃ tassa santike.



26. Brāhmaṇo aggidatto ca āsi buddhassa so pitā

Visākhā nāma janikā kukusandhassa mahesino.



27. Vasati1 tattha khemapure sambuddhassa mahākulaṃ

Narānaṃ pavaraṃ seṭṭhaṃ jātimantaṃ mahāyasaṃ.



28. Catuvassasahassāni agāramajjhaso vasī

Ruci suruci rativaddhano tayo pāsāda muttamā.

[PTS Page 059] [\q 59/]

29. Samatiṃsasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Virocamānā nāma nārī uttaro nāma atrajo



30. Nimitte caturo disvā rathayānena nikkhamī

Anūnakaṃ aṭṭhamāsaṃ padhānaṃ padahī jino.



31. Brahmunā yācito santo kakusandho lokanāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro migadāye naruttamo.



32. Vidhuro sañjīvanāmo ca ahesuṃ aggasāvakā

Buddhijo2 nāmu'paṭṭhāko kakusandhassa satthuno.



33. Sāmā ca campā nāmā ca 3 ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato sirīso'ti pavuccati.

34. Accuto ca sumano ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Nandā ceva sunandā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā



1. Vasī-sīmu. 2. Bhaddijo-sīmu. 3. Sāmā ca campanāmāca - sīmu.





[BJT Page 214] [\x 214/]



35. Cattāḷīsa ratanāni accuggato mahāmuni

Kanakappabhāniccharati1 samantā dasa yojanaṃ. 2



36. Cattālīsavassasahassāni āyu tassa mahesino

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



37. Dhammā'paṇaṃ pasāretvā3 naranārīnaṃ sadevake

Naditvā sīhanādaṃva 4 nibbuto so sasāvako.



38. Aṭṭhaṅgavacanasampanno acchiddāni nirantaraṃ

Sabbaṃ samattarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



39. Kakusandho jinavaro khemārāmamhi nibbuto

Tatthe'va tassa thūpavaro gāvutanabhamuggato.



Kakusanandha buddhavaṃso dvāvīsatimo.



1. Niccharanti-sī. 2. Dvādasayojanaṃ-sīmu. 3. Pasāritvā-mavi. 4. Sīhanādaṃca-sīmu





[BJT Page 216] [\x 216/]



23. Koṇāgamana buddhavaṃso

[PTS Page 060] [\q 60/]

1. Kakusandhassa aparena sambuddho dipaduttamo

Koṇāgamano nāma jino lokajeṭṭho narāsabho

2. Dasadhamme pūrayitvāna1 kantāraṃ samatikkami

Pavāhiya malaṃ sabbaṃ patto sambodhimuttamaṃ.



3. Dhammacakkaṃ pavattente koṇāgamananāyake 2

Tiṃsakoṭisahassānaṃ paṭhamā'bhisamayo ahū.



4. Pāṭihīraṃ karonte ca paravādappamaddane

Vīsatikoṭisahassānaṃ dutiyā'bhisamayo ahū.



5. Tato vikubbanaṃ katvā jino devapuraṃ gato

Vasati tattha sambuddho sīlāyaṃ paṇḍukambale



6. Pakaraṇe satta desento vassaṃ vasati so muni

Dasakoṭisahassānaṃ tatiyā'bhisamayo ahū.



7. Tassā'pi devadevassa eko āsi samāgamo

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittāna'tādinaṃ.



8. Tiṃsabhikkhusahassānaṃ tadā āsi samāgamo

Oghānama'tikkantānaṃ3 bhijjitānañca 4 maccunaṃ.



9. Ahaṃ tena samayena pabbato nāma khattiyo

Mittāmaccehi sampanno balavāhanamanappakaṃ5.



10. Sambuddhadassanaṃ gantvā sutvā dhammamanuttaraṃ

Nimantetvā sajinaṃ saṅghaṃ dānaṃ datvā yadicchakaṃ6.



11. Pattuṇṇaṃ cīnapaṭṭañca koseyyaṃ kambala'mpi ca

Sovaṇṇapādukañce'va adāsiṃ satthusāvake.



1. Pūrayitvā-mavi. 2. Koṇāgamanenāma nāyake-sīmu. 3. Atikkantacaturoghanaṃ-[PTS. 4.] Bhañjitānaṃ-machasaṃ. 5. Anantabalavāhano-sīmu.

6. Yaticchakaṃ-sīmu.





[BJT Page 218] [\x 218/]



12. So'pi maṃ muni vyākāsi saṅghamajjhe nisīdiya

Imamhi bhaddake kappe ayaṃ buddho bhavissati.

13. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



14. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjara'mupehiti.



15. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ2 ādāya so jino,

Paṭiyattavaramaggena bodhimūla'mupehiti.



16. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaro

Assatthamūle sambodhiṃ bujjhissati mahāyaso.



17. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



18. Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā

Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānandonāmu 'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



19. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Anāsavā vītarāgā4 santacittā samāhitā bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.

20. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



21. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



22. Ukkuṭṭhi saddaṃ vattenti apphoṭhenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



1. Kāriyaṃ-sīmu. 2. Pāyāsaṃ-sīmu. 3. Anuttaraṃ-sīmu. 4. Vītamalā-sīmu.



[BJT Page 220] [\x 220/]

23. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



24. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



25. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



26. Tassā'haṃ vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ vata madhiṭṭhāsiṃ dasa pāramī puriyā.

27. Sabbaññutaṃ gavesanto dānaṃ datvā naruttame

Ohāyāhaṃ1 mahārajjaṃ pabbajiṃ tassa santike



28. Nagaraṃ sobhavatī nāma sobho nāmā'si khattiyo

Vasati tattha nagare sambuddhassa mahākulaṃ

[PTS Page 061] [\q 61/]

29. Brāhmaṇo yaññadatto ca āsi buddhassa so pitā

Uttarā nāma janikā koṇāgamanassa satthuno



30. Tīṇi vassasahassāni agāramajjhaso vasī

Tusitasantusita santuṭṭhā tayo pāsādamuttamā.

31. Anūnasoḷasasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Rucigattā nāma nāri satthavāho2 nāma atrajo



32. Nimitte caturo disvā hatthiyānena nikkhami

Chamāsaṃ padhānavāraṃ acarī purisuttamo.



33. Brahmunā yācito santo koṇāgamano nāma nāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro migadāye naruttamo



34. Bhiyyaso3 uttaro nāma ahesuṃ aggasāvakā

Sotthijo4 nāmupaṭṭhāko koṇāgamanassa satthuno



35. Samuddā ca uttarāceti 5 ahesuṃ aggasāvikā

Bodhi tassa bhagavato udumbaro'ti pavuccati.



1. Ohāyimaṃ-sīmu. 2. Santadhāvo-manupa. 3. Bhiyyoso-manupa.

4. Soṭṭhajo-sīmu. [PTS. 5.] Uttarāceva - sīmu.





[BJT Page 222] [\x 222/]



36. Uggo ca somadevo ca ahesuṃ aggupaṭṭhakā

Sīvalā ceva sāmā ca ahesuṃ aggupaṭṭhikā.



37. Uccattanena so buddho tiṃsahatthasamuggato

Ukkāmukhe yathā kambu evaṃ raṃsīhi maṇḍito.



38. Tiṃsavassasahassāni āyu vijjati1 tāvade

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



39. Dhammacetiṃ samussitvā2 dhammadussavibhūsitaṃ

Dhammapupphagulaṃ katvā nibbuto so sasāvako.



40. Mahāvilāso tassa jano siridhammappakāsano

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



41. Koṇāgamano sambuddho pabbatārāmhi nibbuto

Dhātuvitthārikaṃ āsi tesu tesu padesato'ti.



Koṇāgamana buddhavaṃso tevīsati mo.



1. Buddhassa-sīmu. 2. Samussetvā-mavi.





[BJT Page 224] [\x 224/]



24. Kassapa buddhavaṃso

[PTS Page 062] [\q 62/]

1. Koṇāgamanassa aparena sambuddho dipaduttamo

Kassapo nāma nāmena dhammarājā pabhaṅkaro.

2. Sañjiḍḍhitaṃ, kulamūlaṃ bahuṃ ca pānabhojanaṃ1

Datvāna yācake dānaṃ pūrayitvāna mānasaṃ

Usabho'va ālakaṃ hetvā patto sambodhimuttamaṃ.



3. Dhammacakkaṃ pavattente kassape lokanāyake

Vīsatikoṭisahassānaṃ paṭhamā'bhisamayo ahū.



4. Catumāsaṃ yadā buddho loke carati cārikaṃ

Dasakoṭisahassānaṃ dutiyā'bhisamayo ahū.



5. Yamakaṃ vikubbanaṃ katvā ñāṇadhātuṃ pakittayi 3

Pañcakoṭisahassānaṃ, tatiyā'bhi samayo ahū.



6. Sudhammadevapure ramme tattha dhammaṃ pakāsayi

Tīṇi koṭisahassāni 4 devānaṃ bodhayī jino.



7. Naradevassa yakkhassa apare dhammadesane

Etesānaṃ abhisamayo5 gaṇanāto asaṅkhiyo6.



8. Tassā'pi devadevassa eko āsi samāgamo

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santacittānatādinaṃ.



9. Vīsati bhikkhusahassānaṃ tadā āsi samāgamo

Atikkantarāgavantānaṃ7 hirisīlena tādinaṃ.



10. Ahaṃ tadā māṇavako8 jotipāle ti vissuto

Ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedāna'pāragū.



1. Saṃjinditaṃ-manupa. 2. Bahunnapāna bhojanaṃ-machasaṃ, bavhanna.

Pāna bhojanaṃ-mavi. Bahunaṃpānaṃ bhojanaṃ-[PTS.]

3. Pakāsayī-mavi. 4. Sahassānaṃ-sīmu, machasaṃ. 5. Abhisamayā-sīmu, mavi.

6. Asaṅkhiyā-sīmu, mavi. 7. Itikkanta bhavantānaṃ-syā, machasaṃ.

Atikkanta bhavakaṃtānaṃ-sīmu, atikkanta bhagavantānaṃ-[PTS. 8.] Ahaṃ tena samayena - mavi.





[BJT Page 226] [\x 226/]



11. Lakkhaṇe itihāse ca sadhamme pāramiṃ gato

Bhūmantaḷikkhe1 kusalo katavijjo anāvayo2.



12. Kassapassa bhagavato ghaṭikāro nāmu'paṭṭhāko

Sagāravo sappatisso nibbuto tatiyo phale.



13. Ādāya maṃ ghaṭīkāro upagañji kassapaṃ jinaṃ

Tassa dhammaṃ suṇitvāna pabbajiṃ tassa santike.



14. Āraddhaviriyo hutvā vattā'vattesu kovido

Na kvā'pi 3 parihāyāmi pūremi jinasāsanaṃ.



15. Yāvatā buddhabhaṇitaṃ navaṅgaṃ jinasāsanaṃ

Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna sobhayiṃ jinasāsanaṃ.



16. Mama acchariyaṃ disvā so'pi buddho viyākari

Imamhi bhaddake kappe ayaṃ buddho bhavissati.

[PTS Page 063] [\q 63/]

17. Ahū kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato

Padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ.



18. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā tathāgato

Tattha pāyāsamaggayha nerañjara'mupehiti.



19. Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ paribhuñjiya paṭiyattavaramaggena bodhimaṇḍamupehiti.

20. Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ naruttaro4 aparājitaṭhānamhi bodhipallaṅkamuttame

Pallaṅkena nisīditvā bujjhissati mahāyaso.

21. Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati

Pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo.



22. Anāsavā vītarāgā5 santacittā samāhitā

Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā

Ānandonāmu 'paṭṭhāko upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.



1. Bhummantalikkhe-syā, mavi. 2. Anāmayo-mavi. 3. Kvaci-syā, mavi, machasaṃ. 4. Naruttamo-sīmu. 5. Vītamalā-sīmu.

[BJT Page 228] [\x 228/]

23. Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā

Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā bodhi tassa bhagavato assattho'ti pavuccati.



24. Citto ca hatthāḷavako aggā hessantu'paṭṭhakā

Uttarā nandamātā ca aggā hessantu'paṭṭhikā

Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.



25. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino

Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro ayaṃ.



26. Ukkuṭṭhi saddaṃ vattenti apphoṭhenti hasanti ca

Katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā.



27. Yadi'massa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



28. Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya

Heṭṭhā titthe gahetvāna uttaranti mahānadiṃ.



29. Eva'meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ

Anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ.



30. Tassā'haṃ vacanaṃ sutvā bhiyyo1 cittaṃ pasādayiṃ

Uttariṃ2 vata madhiṭṭhāsiṃ dasa pāramī puriyā. 31. Evaṃ ahaṃ saṃsaritvā parivajjento anācāraṃ3 dukkarañca kataṃ mayhaṃ bodhiyā'yeva kāraṇā.



32. Nagaraṃ bārāṇasī nāma kikīnāmā'si khattiyo

Vasati tattha nagare sambuddhassa mahākulaṃ.



33. Brāhmaṇo brahmadatto ca āsi buddhassa so pitā

Dhanavatī nāma janikā4 kassapassa mahesino.

[PTS Page 064] [\q 64/]

34. Duve vassasahassāni agāramajjhaso vasī

Haṃso yaso sirinando tayo pāsādamuttamā.



1. Bhīyo-mavi, manupa. 2. Uttari-machasaṃ. 3. Anāvaraṃ-machasaṃ.

4. Mātā dhanavatī nāma-mavi, manupa.





[BJT Page 230] [\x 230/]



35. Tisoḷasasahassāni nāriyo samalaṅkatā

Sunandā nāma sā nāri vijitaseno nāma atrajo.



36. Nimitte caturo disvā pāsādenā'bhinikkhami

Sattā'haṃ padhānacāraṃ acarī purisuttamo.

37. Brahmunā yācito santo kassapo loka nāyako

Vatti cakkaṃ mahāvīro migadāye naruttamo.

38. Tisso ca bhāradvājo ca ahesuṃ aggasāvakā

Sabbamitto upaṭṭhāko kassapassa mahesino.



39. Anulā ca uruvelā ca ahesuṃ aggasāvikā bodhi tassa bhagavato nigrodho'ti pavuccati.



40. Sumaṅgalo ghaṭīkāro ca ahesuṃ aggu'paṭṭhakā

Vijitasenā ca bhaddā ca ahesuṃ aggu'paṭṭhikā.



41. Uccattanena so buddho vīsatiratanamuggato

Vijjulaṭṭhiva ākāse cando'va gahapūrito.



42. Vīsativassasahassāni āyu tassa mahesino

Tāvatā tiṭṭhamāno so tāresi janataṃ bahuṃ.



43. Dhammataḷākaṃ māpetvā sīlaṃ datvā vilepanaṃ

Dhammadussaṃ nivāsetvā dhammamālaṃ vibhajjiya 1.



44. Dhammavimalamādāsaṃ ṭhapayitvā mahājane

Keci nibbānaṃ patthentā passantu me alaṅkaraṃ.



45. Sīlakañcukaṃ datvāna jhānakavacavammitaṃ2

Dhammacammaṃ pārupitvā datvā santāha'muttamaṃ.



46. Satiphalakaṃ datvāna tikhiṇaṃ ñāṇakuntimaṃ

Dhammakhaggavaraṃ datvā sīlaṃ3 saṃsaggamaddanaṃ



1. Virājiya-sīmu. 2. Jhāna kavaca dhammikaṃ-sīmu. 3. Sīla - sīmu.





[BJT Page 232] [\x 232/]



47. Tevijja 1 bhūsanaṃ datvā āvelaṃ caturo phale

Chaḷabhiññābharaṇaṃ datvā dhammapupphipilandhanaṃ.



48. Saddhammapaṇḍaracchattaṃ2 datvā pāpanivāraṇaṃ

Māpayitvā'bhayaṃ3 pupphaṃ nibbuto so sāvako.



49. Eso hi sammā sambuddho appameyyo durāsado

Esohi dhammaratano svākkhāto ehipassiko.



50. Eso hi saṅgharatano suppaṭipanno anuttaro

Sabbaṃ samantarahitaṃ nanu rittā sabbasaṅkhārā.



51. So kassapo jinavaro satthā setyārāmamhi nibbuto

Tatthe'va tassa jinathūpo yojanubbedhamuggato'ti.



Kassapa buddhavaṃso catuvīsatimo.



1. Te vijjā-sīmu. 2. Saddhammapaṇḍaraṃjatanaṃ-sīmu. 3. Māpetvāabhayaṃ-sīmu.





[BJT Page 234] [\x 234/]



Gotama buddhavaṃso

[PTS Page 065] [\q 65/]

1. Ahame'tarahi sambuddho1 gotamo sakyavaḍḍhano2

Padhānaṃ padahitvāna patto sambodhimu'ttamaṃ.



2. Brahmunā yācito santo dhammacakkaṃ pavattayiṃ

Aṭṭhārasannaṃ koṭīnaṃ paṭhamā'bhi samayo ahū.



3. Tato parañca desente naramarūnaṃ3 samāgame

Gaṇanāya na vattabbo dutiyā'bhi samayo ahū.



4. Idhevā'haṃ etarahi ovadiṃ mama 4 atrajaṃ

Gaṇanāya na vattabbo tatiyā'bhi samayo ahū.



5. Eko'va 5 sannipāto me sāvakānaṃ mahesinaṃ

Aḍḍhateḷasasatānaṃ bhikkhunāsi samāgamo.



6. Virocamāno vimalo bhikkhusaṅghassa majjhago

Dadāmī patthitaṃ sabbaṃ maṇī'va sabbakāmado.



7. Phalamā'kaṅkhamānānaṃ bhavacchandajahesinaṃ

Catusaccaṃ pakāsemi 6 anukampāya pāṇinaṃ.



8. Dasavīsasahassānaṃ dhammābhisamayo ahū

Ekadvinnaṃ abhisamayo gaṇanāto asaṅkhiyo.



9. Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ7 iddhaṃ phītaṃ suphullitaṃ

Idha mayhaṃ sakyamunino sāsanaṃ suvisodhitaṃ.



10. Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā

Bhikkhū'neka satā sabbe parivārenti maṃ sadā.



11. Idāni ye etarahi jahanti-mānusaṃ bhavaṃ

Appattamānasā sekhā te bhikkhu viññūgarahitā.



1. Ahaṃ etarahi buddho-sīmu. 2. Sakyavaddhano-mavi, sakyapuṅgavo - pu.

3. Naradeva - sīmu, sya, machasaṃ. 4. Dhavadissāmi-mavi. 5. Ekosi-mavi.

6. Pakāsesiṃ-sīmu. 7. Bahūjaññaṃ - sīmu.





[BJT Page 236] [\x 236/]



12. Ariyañjasaṃ thomayantā sadā dhammaratā janā

Bujjhissanti satimanto saṃsārasaritā narā.



13. Nagaraṃ kapilavatthu me rājā suddhodano pitā

Mayhaṃ janettikā mātā māyā devī'ti vuccati.



14. Ekūnatiṃsa vassāni agāmajjhahaṃ vasiṃ

Rammo surammo subhako1 tayo pāsāda muttamā.



15. Cattārīsa sahassāni nāriyo samalaṅkatā

Bhaddakaccānā2 nāma nārī rāhulo nāma atrajo.



16. Nimitte caturo disvā assayānena nikkhakamiṃ

Chabbassaṃ padhānacāraṃ acariṃ dukkaraṃ ahaṃ.

[PTS Page 066] [\q 66/]

17. Bārāṇasiyaṃ isipatane jinacakkaṃ pavattitaṃ3

Ahaṃ gotama sambuddho saraṇo4 sabbapāṇinaṃ.



18. Kolito upatisso ca dve bhikkhu aggasāvakā

Ānando nāmu'paṭṭhāko santikāvacaro mama.



19. Khemā uppalavaṇṇā ca bhikkhūnī aggasāvikā

Citto ca hatthāḷavako aggupaṭṭhāku'pāsakā.



20. Uttarā nandamātā ca aggupaṭṭhīku'pāsikā

Ahaṃ assatthamūlamhi patto sambodhi muttamaṃ.



21. Byāmappabhā sadā mayhaṃ soḷasahatthamuggatā5

Appaṃ vassasataṃ āyu idāne'tarahi vijjati

Tāvatā tiṭṭhamāno'haṃ tāremi janataṃ bahuṃ.



1. Sucandako kokanudo ko bhuvo - syā. 2. Yasodharā-mavi. Syā.

3. Cakkaṃ pavattitaṃ mayā-sīmu. 4. Saraṇaṃ-sīmu, machasaṃ, syā. 5. Muggato - sīmu.





[BJT Page 238] [\x 238/]



22. Ṭhapayitvāna dhammukkaṃ1 pacchimaṃ janabodhanaṃ

Aha'mpi 2na cirasseva saddhiṃ sāvakasaṅghato

Idhe'va parinibbissaṃ aggī'vāhārasaṅkhayā.



23. Tāni ca atulatejāni imāni ca dasabalāni iddhiyo3

Ayaṃ ca guṇadharavaradeho4 dvattiṃsa lakkhaṇavicitto5.



24. Dasa disā pabhāsetvā sataraṃsī'va jappabhā

Sabbā samantarahessanti nanu rittā sabbasaṅkhārā'ti.



Gotama buddhavaṃso pañcavīsatimo.



1. Dhammokkaṃ-sīmu. 2. Ahampi-sīmu. 3. Imāni ca dasabalāni ca - sīmu, imāni ca yasabalāni iddhiyo-syā, imāni ca dasabalānibalāni-machasaṃ

4. Ayaṃcaguṇavaradeho-sīmu, ahaṃguṇadhāraṇe deho-syā, aya bhuva guṇadhāraṇo deho-machasaṃ. 5. Dvattisaṃvaralakkhaṇavicitto-machasaṃ, sya dvattisaṃvara lakkhaṇacito-sīmu





[BJT Page 240] [\x 240/]



Buddhapakiṇṇaka kaṇḍo



1. Aparimeyye ito kappe caturo āsuṃ vināyakā

Taṇhaṅkaro medhaṅkaro atho'pi saraṇaṅkaro

Dīpaṅkaro ca samabuddho ekakappamhi te jinā.



2. Dīpaṅkarassa aparena koṇḍañño nāma nāyako

Eko'va eka kappamhi tāresi janataṃ bahuṃ.



3. Dīpaṅkarassa bhagavato koṇḍaññassa ca satthuno

Etesaṃ antarā tappā gaṇanāto asaṅkhiyā.



4. Koṇḍaññassa aparena maṅgalo nāma nāyako

Tesampi antarā kappā gaṇanāto asaṅkhiyā.



5. Maṅgalo ca sumano ca revato sobhito muni

Tepi buddhā eka kappe cakkhumanto pabhaṅkarā.

[PTS Page 067] [\q 67/]

6. Sobhitassa aparena anomadassī mahāyaso

Tesampi antarā kappā gaṇanāto asaṅkhiyā.



7. Anomadassī padumo nārado cā'pi nāyako

Te' pi buddhā ekakappe tamantakārakā munī.



8. Nāradassa aparena padumuttaro nāma nāyako

Ekakappamhi uppanno tāresi janataṃ bahuṃ.



9. Nāradassa bhagavato padumuttarassa satthuno

Tesampi antarā kappā gaṇanāto asaṅkhiyā.



10. Kappasatasahassamhi eko āsi mahāmuni

Padumuttaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho.



11. Tiṃsakappasahassamhi duce āsuṃ vināyakā

Sumedho ca sujāto ca orato padumuttarā1.



1. Dharaso padumuttaro-sīmu. Dharato padumuttaro-syā.





[BJT Page 242] [\x 242/]



12. Aṭṭhārase kappasate tayo āsuṃ vināyakā

Piyadassī atthadassī dhammadassī ca nāyakā

Orato1 ca sujātassa sambuddhā dvīpaduttamā.



13. Catunavute ito kappe eko āsi mahāmuni

Siddhattho so lokavidū sallakatto anuttaro.



14. Dvenavute ito kappe duve āsuṃ vināyakā

Tisso phusso ca sambuddho asamā appaṭi puggalā.



15. Ekanavute ito kappe vipassī nāma nāyako

So'pi buddho kāruṇiko satte mocesi bandhanā.



16. Ekatiṃse ito kappe duve āsuṃ vināyakā

Sikhī ca vessabhū ce'va asamā appaṭipuggalā.



17. Imamhi bhaddake kappe tayo āsuṃ vināyakā

Kakusandho2 koṇāgamano kassapo cā'pi nāyako

Aha'metarahi sambuddho metteyyo cā'pi hessati.



18. Ete'pi pañca sambuddhā3 dhīrā lokānukampakā

Etesaṃ dhammarājūnaṃ aññesaṃ neka koṭinaṃ

Ācīkkhitvāna taṃ maggaṃ nibbutā te sasāvakā'ti.



Buddhapakiṇṇakakaṇḍo niṭṭhito.



1. Dharaso-sīmu. 2. Kukkusandho-syā. 3. Etepime pañca buddhā-machasaṃ, syā. Etepi pañca buddhā-sīmu.





[BJT Page 244] [\x 244/]



Dhātubhājanīya kathā

[PTS Page 068] [\q 68/]

1. Mahāgotamo jinavaro kusānārāya1 nibbuto

Dhātu vitthārikaṃ āsi tesu tesu padesato.



2. Eko ajātasattussa eko vesāliyāpure

Eko kapilavatthumhi eko ca allakappake.



3. Eko ca rāmagāmamhi eko va veṭhadīpake

Eko pāveyyake malle eko ca kosinārake.



4. Kumbhassa thūpaṃ kāresi brāhmaṇo doṇa savhayo

Aṅgārathūpaṃ kāresuṃ moriyā tuṭṭha mānasā.



5. Aṭṭhasārīrikā thūpā navamo kumbhacetiyo

Aṅgāra thūpo dasamo tadāyeva patiṭṭhito.



6. Ekā dāṭhā tidasapure ekā nāgapure ahū



7. Cattāḷīsa samādantā kesā lomā ca sabbaso

Devā hariṃsu ekekaṃ cakkavāḷa paramparā.



8. Madhurāyaṃ bhagavato patto daṇḍañca cīvaraṃ

Nivāsanaṃ kusaghare paccattharaṇaṃ kapilavhaye.



9. Pāṭaliputtanagare karakaṃ kāyabandhanaṃ

Campāyamudakasāṭikā uṇṇalomañca kosale.



1. Kusinārāmamhi-sīmu, kusirāramhi-machasaṃ

Uṇahīsaṃ tasesā dāṭhā-akakhakā ceva dhātuyo

Asamahinanā imā satata-sesā bhinanā va dhātuye

Mahanatā mugga matatā ca-majjhamā hinana taṇadhulā

Khuddakā sāsa pamattā-nānā vannā ca dhātuyo





[BJT Page 246] [\x 246/]



10. Kāsāvañca brahmaloke veṭhanaṃ tidase pure

Pāsāṇake padaṃ seṭṭhaṃ yañcāpi accutippadaṃ

Nisīdanaṃ avanti pure raṭṭhe attharaṇaṃ tadā.

[PTS Page 069] [\q 69/]

11. Araṇī ca mithilāyaṃ videhe parissāvanaṃ

Vāsi sucigharañcā'pi indapatte pure tadā.



12. Parikkhāraṃ avasesaṃ janapade aparantake

Paribhuttañca muninā akaṃsu manujā tadā.



13. Dhātu vitthārikaṃ āsi gotamassa mahesino

Pāṇinaṃ anukampāya āhu porāṇikā tadā.



Dhātubhājanīyakathā niṭṭhitā.



Buddhavaṃso niṭṭhito.



Mahantā suvaṇṇa vaṇṇā ca - muttā vaṇṇā ca majjhimā

Khuddakā makulavaṇṇāca - soḷasa deṇa matatikā

Mahantā pañca nālīyo - nāliyo pañca majjhimā khuddakā chanālī ceva - etā sabbā'pi dhātuyo



Uṇahisaṃ sīhaḷe dīpe - brahma loke ca vāmakaṃ

Sīhaḷe dakkhīṇakakhaṃca - sabbā petā patiṭṭhitā'ti 1. Vajirāyaṃ-[PTS. 2.] Makuṭapure-sīmu.

3. Kāsāvā, brahmaloke, ca - machasaṃ, kāsāvakaṃ brahmaloke -syā.



Imā gāthāyo marammapotthake dissanti.

Sīhaḷa potthake natthi.